man savulaik viens večuks (pat vairs neatceros par ko) novēlēja vīru, kurš mani uz rokām nēsās.

HMMM, vīrs man ir, bet uz rokām nenesā. Es ceru tik, ka šis nav īstais vīrs, kas man novēlēts.

Lai gan nesen viena tantiņa paņēma manu roku, apskatījās un teica - turi, meit, to savu vīru, neļauj aiziet - cita tev vairs nebūs...

Vot tagad i nesaprotu neko -