Toulouse-Lautrec (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} gentle) rakstīja,@ 2008-08-12 21:10:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Redze 3
Tagad es saprotu, ka līdz šim esmu dzīvojis multenē - telpa šķobījās, līnijas un punkti izplūduši un aiz restēm. Kad izgāju no ārsta kabineta, likās, ka esmu atbraucis uz ārzemēm, piedzimu no jauna, esmu aizceļojis kaut kur laikā pagātnē vai nākotnē. Tuvredzība tomēr ir pietiekami daudz, lai izstumtu mani ārā no pasaules gandrīz pavisam. Desmit gadi aiz briļļu restēm iedzina mani depresijā, kompleksos, nebrīvē, sevī galu galā. Runā, ka pie kontaktlēcām ir grūti pierast - nekā - katru reizi mainot brilles uz stiprākām, divas nedēļas bija jāpacieš galvassāpes, visbeidzot redze atkal pasliktinas. Visticamāk arī pie lēcām mana redze sāks kristies no jauna un ātri. Pēc mēneša pie ārsta varēs redzēt, kas notiek. Bet vismaz mēnesi es vēlos nodzīvot kā cilvēks.
Tuvredzība ir invaliditāte. Ir cilvēki, kuri fizioloģisko un psiholoģisko īpatnību dēļ nedrīkst lasīt un skatīties tuvāk par izstieptas rokas attālumu ilgāk par četrām stundām dienā. Bērniem aizliegšu uzturēties skolā ilgāk par šo laiku. Atceros, kad iemācījos lasīt - aizrāvos, un te nu esmu - mūzīgā miglā. Manas acis ir domātas, lai skatītos tālumā, nevis, lai pieķēdētu mani pie pasaules "gudrinieku" šizofrēniska grafomānisma izpausmēm. Datorus arī malā - dzīves jēga ir atrast sev vietu reālā pasaulē, kuru aizvietot ir aizliegts. Jebkāda veida aizvietošana patiesībā ir līdzīga pašnāvībai - slēpšanās no realitātes.
Un man bez svešķermeņiem ir tik jocīga seja. Arī seju pa īstam, lai nav izplūdusi, sen neesmu reddzējis. Un beidzot varēšu uzvilkt saulesbrilles.
Biju rakstījis, ka, ja man nebūs briļļu, tad "tamdēļ cilvēkiem mainīsies attieksme pret mani". Taču drīzāk ir tā, ka mainās mana attieksme pret cilvēkiem un pasauli vispār, jo pasaule, kad to redz skaidri, ir tik skaista, un cilvēku sejas arī. Tāda kā burvība ir tā laba redze - kad ar acīm ir iespējams pat pieskarties. Gribas atkal labi redzēt, bet patiesa burvība ir vienīgi pasakās, un te nu atkal es aizdomājos par grāmatām.
{UPD 19.09.2008.]
Vēl viena lieta - man tagad ir iespēja uzvilkt saulesbrilles. Tiesa gan, tad cilvēkiem no manis ir bail vēl vairāk kā tad, kad esmu parastajās brillēs.
Tagad es saprotu, ka līdz šim esmu dzīvojis multenē - telpa šķobījās, līnijas un punkti izplūduši un aiz restēm. Kad izgāju no ārsta kabineta, likās, ka esmu atbraucis uz ārzemēm, piedzimu no jauna, esmu aizceļojis kaut kur laikā pagātnē vai nākotnē. Tuvredzība tomēr ir pietiekami daudz, lai izstumtu mani ārā no pasaules gandrīz pavisam. Desmit gadi aiz briļļu restēm iedzina mani depresijā, kompleksos, nebrīvē, sevī galu galā. Runā, ka pie kontaktlēcām ir grūti pierast - nekā - katru reizi mainot brilles uz stiprākām, divas nedēļas bija jāpacieš galvassāpes, visbeidzot redze atkal pasliktinas. Visticamāk arī pie lēcām mana redze sāks kristies no jauna un ātri. Pēc mēneša pie ārsta varēs redzēt, kas notiek. Bet vismaz mēnesi es vēlos nodzīvot kā cilvēks.
Tuvredzība ir invaliditāte. Ir cilvēki, kuri fizioloģisko un psiholoģisko īpatnību dēļ nedrīkst lasīt un skatīties tuvāk par izstieptas rokas attālumu ilgāk par četrām stundām dienā. Bērniem aizliegšu uzturēties skolā ilgāk par šo laiku. Atceros, kad iemācījos lasīt - aizrāvos, un te nu esmu - mūzīgā miglā. Manas acis ir domātas, lai skatītos tālumā, nevis, lai pieķēdētu mani pie pasaules "gudrinieku" šizofrēniska grafomānisma izpausmēm. Datorus arī malā - dzīves jēga ir atrast sev vietu reālā pasaulē, kuru aizvietot ir aizliegts. Jebkāda veida aizvietošana patiesībā ir līdzīga pašnāvībai - slēpšanās no realitātes.
Un man bez svešķermeņiem ir tik jocīga seja. Arī seju pa īstam, lai nav izplūdusi, sen neesmu reddzējis. Un beidzot varēšu uzvilkt saulesbrilles.
Biju rakstījis, ka, ja man nebūs briļļu, tad "tamdēļ cilvēkiem mainīsies attieksme pret mani". Taču drīzāk ir tā, ka mainās mana attieksme pret cilvēkiem un pasauli vispār, jo pasaule, kad to redz skaidri, ir tik skaista, un cilvēku sejas arī. Tāda kā burvība ir tā laba redze - kad ar acīm ir iespējams pat pieskarties. Gribas atkal labi redzēt, bet patiesa burvība ir vienīgi pasakās, un te nu atkal es aizdomājos par grāmatām.
{UPD 19.09.2008.]
Vēl viena lieta - man tagad ir iespēja uzvilkt saulesbrilles. Tiesa gan, tad cilvēkiem no manis ir bail vēl vairāk kā tad, kad esmu parastajās brillēs.
Nopūsties:
