Iepirkšanās prieks
Ir kāds apģērbu veikals, kur apģērbi ir no audumiem, kuru iegūšanā netika izmantotas agroķimikālijas. Sen gribēju tur kaut ko sev nopirkt, nesen sagaidīju atlaides. Biju pietaupījis naudu un izliku uzreiz 100Ls uz daudzām dažnedažādām lupatām. Pirms tam apģērbs bija gūts vienīgi labdarības formā. Bet tagad pirmo reizi mūžā pats sev pirku apģērbu, pats galvenais, jaunu, un pats sev izvēlējos.
Kaut arī prikumu nebiju nožēlojis (un tas jau ir daudz), nekādas pozitīvas emocijas no tā neguvu. Pastāstīju paziņam. Viņš teica, ka īstenībā nevienam, pērkot džinsus, nekādas pozitīvās emocijas nerodas. Ja tam ticu, tad vairs nesaprotu, uz kā vispār balstās motivācija pirkt un, attiecīgi, strādāt, braukt strādāt uz ārzemēm u.t.t.? Ja tiešām visi ir tik nemateriāli, tad kāpēc pastāv tādas lietas, kā korupcija, noziedzība? Jebkurā gadījumā ceru, ka viņam taisnība, jo tas nozīmē, ka var būt beidzas šis patērēšanas laikmets, kas atkal nozīmē to, ka mainīsies vara - tā, ko uztur patērēšanas kults. Tā uzvedas nedaudz genocīdiski, bet negribas, lai latvieši izzūd, jo viņu vietā tad nāks citi, mazāk labsirdīgi ļaudis.