Viss ģeniālais ir vienkāršs - idejas
Aizdomājos par idejām, to autoriem, atortiesībām, patentiem, ģenialitāti. Prātā nāk gadījums kādā darbavietā, kad viens no vidējā līmeņa vadītājiem bija aizrunājies, ka varētu iegādāties mikroviļņu krāsni darbinieku pusdienu pārtraukumiem. Ideja tika noignorēta. Taču pēc aptuveni pusgada šī pati ideja atdzima jau vienam no augstākajiem vadītājiem jau kā viņa ideja, un, protams, tika realizēta. Tiesa gan, šeit idejas rezultāts nav nekāds īpašs, tāpēc lielu uzmanību nepiesaista jebkurā gadījumā. Taču idejas rašānās un realizēšanas sociālpsiholoģiskais mehānisms ir interesants gan.

Runājot par ģeniālajām idejām, prātā nāk Alberts Einšteins. Atceros, ka kādreiz (neatceros avotu) lasīju, ka viņam pieder pirmā teorija par fotoniem. Šo teoriju viņš esot radījis, pilnveidojot kāda cita zinātnieka atziņas (mēģināšu atrast to rakstu vēlāk, bet visticamāk, ka vikipēdijā vien ir), kuru formulējumu izlasot, es konstatēju, ka tas pats vien ir, ko it kā izdomāja Einšteins, tikai citiem vārdiem, tādiem, naiviem un bērnišķīgiem terminiem, kas rada tādu nievājošu attieksmi pret šo teoriju. Tātad tas, ko paveica Einšteins, ir vienkārši cita cilvēka idejas atkārtots formulējums sabiedrībai jau pieņemamā verbālā formā. Lasīju, ka Einšteinam bija prāta vingrinājums, ko viņš pats esot dēvējis par viņa gudrības avotu - censties aplūkot kādu objektu un pēc iespējas detalizētāk viņu aprakstīt ar vārdiem. Tātad, Einšteina ģenialitātes butība ir viņa prasme ar vārdiem aprakstīt to, ko viņš redz. Tātad, patiesībā viņš nemaz arī varēja nebūt gudrs. Un patiešām - kodolenerģijas atklājuma nodošana cilvēces rokās nav gudra doma. Tātad viņš vienkārši prata saprast vienu cilvēku, ko ir grūti saprast, un viņa domas izskaidrot sabiedrībai pieņemamos vārdos. Interesanti, cik daudz gudru, bet nesaprastu ideju viņš, strādājot patentu birojā, bija apkopojis?

Tas, protams, ir tikai un vienīgi mans pieņēmums, jo es neticu idejas pirmavota noteiktībai. Es neticu nedz mākslas, nedz arī izgudrojumu autorībai, jo cilvēka ideja vienmēr rodas citu cilvēku ideju iespaidā. Tas, ka kādai noteiktai personai izdodas šo ideju izteikt sabiedrībai pieņemamā veidā, nenozīmē, ka idejas atslēga ir tieši šī persona. Līdz ar to autortiesības un patenti ir cilvēces krāpšana.