Latgalīte
Nekad neesmu bijis Latgalītē. Tagad nolēmu tur ienākt, jo šķiet, ka tagad jau pat katrs brits zina, kas tur ir, bet es joprojām nezinu. Bija tā:

Atnācu es pie galvenajiem vārtiem, kur mani laipni sagaidīja tukšo DVD disku pārdevēji. Ienācu iekšā un nokļuvu tādā kā citā laikmetā. Likās, ka esmu iekš Fallout datorspēlēm, jo tur visa pasaule bija tāda vien civilizācijas atlieku, krāmu tirdzniecība. Un, ja tāpat kā Falloutā man būtu bijušas divdesmit spēles virtuālo gadu laikā iekrātās 999999 naudas vienības un spēja somā iebāzt relatīvi neierobežotas formas un daudzuma priekšmetus, es noteikti būtu pamatīgi iepircies. Man iepatikās vecie fotoaparāti un arī daudz kas cits, īpaši cenas, bet doma par to, ka tas var būt tika kādam nozagts, vai arī, ka smuki sarūsējis cirvis vai lāpsta tika izmantoti arī 'starppersonu komunikācijā', lika man atturēties. Ejot ārā, uzklausīju DVD pārdevēju atvadu piedāvājumus un aizgāju mājās.