Biomānija
Mans lauku fanātisms un antisintētika ir radikāli mainījuši manu dzīvi. Vismaz ieprikšanās ir kļuvusi pavisam citāda. Ja es kaut ko nevaru dabūt laukos, tad, jebkurā gadījumā, man ne tikai vairs nav jāizvēlas veikals, uz kuru iet, bet arī preces marka, ko iegādāties, jo gan tas, gan tas ir tikai pa vienam. Pie tieksmes visu izzināt līdz pēdējam sīkumam tas ir nopietns atvieglojums, jo lielveikalos sīkumu ir daudz, ļoti daudz. Tik daudz, ka bēdīgi paliek.

Tagad šķiet, ka lauku lietas pašas mani atrod. Pat Venēcijā - man nevajadzēja ne adresi zināt, nedz domāt - es vienkārši uzgāju īstu vietu. Saldējums atgādināja man bērnību un, protams, lika aizdomāties, ka kādu dienu varētu ražot arī pats.

Bet lai ražotu, vajag naudu. Ne tik daudz pamatlīdzekļiem, cik licencēm, sertifikātiem, bankas kontiem, marķējumiem, etiķetēm, nodokļiem un nodevām. Dzirdēju, ka Francijā zemnieki no ražošanas gūst ļoti niecīgus ienākumus un pamatā pārtiek no atbalstiem. Mums ir līdzīga situācija. Tikai ražošanas un atbalstu apjomi ir krietni mazāki. Toties varas psiholoģija ir identiska - ja laipni prasa, laipni atbild un sola, bet neko nedara, līdz cilvēks neiziet uz ielas lielā daudzumā un nesarīko "demokrātiju". Te atkal ir atšķirība - francijā cilvēks sarīko "demokrātiju", bet Latvijas cilvēkam nervi ir krietni spēcīgāki. Pareizāk, latvietis ir labsirdīgāks un varai visu piedod. Bet tiklīdz vara pilnīgi iznīcinās latvieti, liktenis atspēlēsies - tādi nu ir dabas likumi. Tas ir dabīgi.

Iepērkoties, der zināt to, ka 'dabīgs', 'dabisks', 'ekoloģisks', 'lauku', 'bioloģisks', 'veselīgs', 'tradicionāls' nav sinonīmi, bet tikai dažos gadījumos saistītās kategorijas. Sinonīmi varētu būt vienīgi 'bioloģisks' un 'organisks'. Doma tāda, ka šos vārdus nav jāuztver nopietni, bet nopietni ir jāuztver vienīgi tas, ka gandrīz vienmēr uz katras preces ir norādīts, no kuras ZS tā ir izcēlusies.

Populārs Rīgā ir vienīgi Daugavas piens. Vismaz no malas dzirdu runas tieši par to. Nu jā - kurš gan Stokmanī nav iepircies. Lai cik tas nebūtu dīvaini, ņemot vērā šo manu aizraušanos, es nezinu, kāds ir Daugavas piens. Iemesli divi - 1) ir savi piena avoti; 2) nav kur nodot stikla pudeles. Apziņa neļauj mest ārā stikla pudeli, un piekraut ar tām telpas arī negribas.

Apziņa - tās dēļ tieku... [dzēsts 06.08.2007.]

Dzirdēju, ka ASV arī esot kaut kas līdzīgs bioloģiskās pārtikas kultam, kad pat pa radio izziņo, ka esot ienākusi, piem., organic pīļu krava, kā arī, kur un kad preci ir iespējams iegādāties. Bet Latvija vienalga ir priekšā - šeit daudzi cilvēki audzē organic gan sev, gan tuviniekiem. Tāda kā organic mafija iznāk. Kā nekā, kas veselīgāk ēdīs, tam piederēs nākotne.