PIStācija
Uz galda guļ daži pistācijas rieksti. Parasti tie tiek pārdoti daļēji attaisīti. Bet iepakojumā vienmēr gadās daži, kas ir bez spraugām - tādus nevar attaisīt. Tieši tādi rieksti šobrīd atrodas uz mana galda.

Zobus man žēl. Knaibles pa rokai nav. Maisiņa un āmura arī pa rokai nav. Kas man ir, kas varētu līdzēt?

Ir galds ar atvilktnēm. Attaisu augšējo atvilktni vaļā. Uzlieku uz apakšējās atvilktnes riekstu tā, lai taisot ciet augšējo atvilktni, tā saspiestu riekstu pret galda korpusa malu. Mēģinu, bez iznākuma. Mēģinu ar atvēzienu, riekst sašķīst smalkos gabalos metra rādiusā. Šī metode nav īpaši veiksmīga.

Atrodu plastmasas skoča aparātu. Diezgan ciets. Apakšā tam ir mīkstums, kas neļautu riekstam izslīdēt, ja ar šo aparātu tam sist. Uzlieku aparātu virsū riekstam, situ ar dūri pa aparātu. Dzirdu patīkamu kraukšķa skaņu. Nu tulīt mielošos. Paņemu riekstu, bet tas ir vesels. Kas tad kraukšķēja? Ņemu skoča aparātu un redzu, ka tas ir pamatīgi ieplaisājis. Iekšā tam ir bijušas smiltis, kas tagad skaisti "tek" ārā. Labi, ka skočs pa rokai - uzreiz arī plaisu aizlīmēju. Bet pie riekstu ēšanas diemžēl tā arī netiku.