Esmu aizmirsis
Esmu aizmirsis par to, ka vēlējos vairāk uzmanības pievērst apkārtējai pasaulei nevis sev. Tagad sev to atgādinu. Un izdzēšu daudzus rakstus cibā, kas pārāk daudz skar tikai mani. Izņemot šo rakstu.

Esmu aizmirsis par to, ka vēlējos šeit rakstīt pārsvarā angliski un citās svešvalodās. Now I remind this to myself. Un tāpat turpinu rakstīt latviski, jo, ja pats izmantoju vārdnīcu, lai rakstītu, tas nozīmē, ka kādam nāksies izmantot vārdnīcu, lai lasītu. Bet tāpat pāriešu uz angļu, it īpaši publiskajos. Kaut kā tā sabiedrībā ir iegājies, ja runā gudras lietas latviski, tad nav pat uz pusi tāds iespaids, kādu rada totālās muļķības, kas ir sacītas angļu mēlē. Es to saucu par Holivūdas efekta stereotipu. Visu cieņu cilvēkiem, kas šo stereotipu savos prātos ir neitralizējuši.

Un vēl. man šodien kāds Rīgas jumts uz galvas ledus gabalu no piektā stāva ir nometis. Noteikti daudz ko tagad būšu aizmirsis. Vismaz nebiju cietis, kad no rīta trolejbuss iesita kādai garāmbraucošai mašīnai. Sanāca laba pastaiga pa Salu tiltu. Jocīgi iet gar pieturu un teikt tur esošam cilvēkam, ka trolejbusu nav vērts gaidīt, jo tas nenāks avārijas dēļ.

Neticās, ka ziema aiziet. Joprojām ir tik auksts. Pat aizmigt nevaru. Rīt uz laukiem. Ziema jāizbauda kārtīgi.