making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[27. Jun 2015|11:15]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:27. Jūnijs 2015 - 13:09
(Link)
Zināmā mērā tapis iedvesmojoties no diskusijas par statisko vs. dinamisko tipizāciju programmēšanas valodās. Varētu domāt, ka tik centrāls jautājums būs savācis milzīgu zinātniskās evidences daudzumu. Tā vietā izrādās, ka tas būtībā ir opinion-based holy war, kurā empīrisko studiju daudzums ir niecīgs un metodoloģija apšaubāma.

http://programmers.stackexchange.com/questions/10032/dynamically-vs-statically-typed-languages-studies - Dynamically vs Statically typed languages studies

http://danluu.com/empirical-pl/ - How Do Types Affect Productivity and Correctness? A Review
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:27. Jūnijs 2015 - 19:21
(Link)
Domāju, ka bērniem vajadzētu nedaudz pamācīties santehnikas lietas.

Santehniķi ir ļoti labi zinātnieki. Ja tu viņiem pateiksi, ka tev no griestiem līst ūdens, tad santehniķis izvērtēs vairākas hipotēzes – 1) varbūt ir plīsusi kāda truba, 2) varbūt augšējais kaimiņš ir aizmirsis aizgriezt krānu, 3) varbūt augšstāvā ir apgāzies akvārijs utt. Pēc tam sāks vākt pierādījumus un sašaurināt savas hipotēzes, un arī veikt eksperimentus – kas notiks, ja aizgriezīsim šito krānu? To krānu?

Dažiem cilvēkiem šķebina no sūdiem, tāpēc ar trubām neņemas, bet santehniķis ir iemācījies par sūdiem nesatraukties. Tāpat visas loģiskās un zinātniskās metodes savā būtībā ir ļoti vienkāršas, bet cilvēki nespēj tās pieņemt tikai savu emociju dēļ vai tāpēc, ka ir spēcīga vēlme pieņemt vēlamo par esošo. Santehniķa prakse var būt vislabākais treniņš, kā izvairīties no šīm domāšanas kļūdām :)
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:27. Jūnijs 2015 - 22:33
(Link)
Vai darbmācību skolās kāds ir atcēlis?

Santehniķiem labi sanāk pielietot zinātnisko metodi tāpēc, ka tās problēmas viņiem tādas vienkāršas. Valsti pārvaldīt ar zinātnisko metodi, piemēram, nesanāks - bet ne tapēc, ka valsts pārvaldītāji būtu mazāk gudri par santehniķiem vai arī viņiem būtu emocionālas dabas problēmas izdarīt loģiskus secinājumus (kaut gan gadās arī tā, abējādi). Valsts pārvalde tomēr drusku sarežģītāka sanāk. Tāpat ar ir profesionālu programmēšanu.
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:27. Jūnijs 2015 - 22:42
(Link)
Patiesībā gan valsts pārvaldē, gan programmēšanā ir noteikti aspekti, kuru izvērtēšanu ļoti labi var uzticēt zinātniekiem. Man tas nedaudz atgādina medicīnu. Cilvēka ķermenis ir ļoti sarežģīts un dažreiz neprognozējams, bet konkrētas terapijas efektivitāti var ļoti viegli pārbaudīt klīniskos pētījumos. Taču reizēm gan pacientiem, gan ārstiem ir ļoti grūti emocionāli pieņemt statistiskās izredzes.

Ar valsti ir tieši tas pats. Piemēram, jautājums, vai vajag dekriminalizēt marihuānu? Uztaisi vairākus klīniskos pētījumus, iesniedz zinātnieku grupai veikt padziļinātu izpēti un pieņem politiku, balstoties uz šiem pētījumiem. Bet tas gandrīz nekad tā nenotiek, jo emocijas ir pārāk spēcīgas abās pusēs.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:27. Jūnijs 2015 - 22:46
(Link)
Jap, medicīna ir ļoti labs piemērs nozarei ar radniecīgām problēmām, iespējams, pat labākais. Esmu redzējis rakstus, kas burtiski to arī aicina darīt, programminženierijas pētniekiem pārņemt klīnisko eksperimentu prakse.

No otras puses, medīcina ir nozare arī ar daudzām problēmām un risinājumiem, kas vismaz izskatās suboptimāli, un ne tikai LV.