|
27. Jun 2015|11:15 |
Lasu par to, vai sākumskolas bērniem vajadzētu mācīt kodēt. Aizdomājos par to, ka iespējams programmēšana vispār tiek mācīta nepareizi. Iespējams, tai vajadzētu vairāk pārņemt no sociālajām zinātnēm.
Man ir zināmas love/hate attiecības ar zinātnisko metodi, tā ka reizēm liekas, ka tā ir panaceja, un reizēm tā, ka tā ir pārāk šaura, ierobežota, un zaudē citu veidu piegājieniem gandrīz visās dzīves jomās. Programmēšana ir viena no tām. Tā vispār izceļas starp citām inženierijas jomām (ja tā vispār tāda ir). Ja salīdzina programmētājum ar, piemēram, būvinženieri, tad ir acīmredzami, ka programmētājs savā ikdienas darbā stāv ļoti tālu no zinātnes. Parasti viņš/viņa pieņem lēmumus balstoties uz intuīciju un racionālu domāšanu, nevis uz zinātniskām evidencēm un teorijām. Teorijas programmēšanas pamatos vispār jau ir, bet tās ir matemātiskas, algebriskas, nevis zinātniskas. Nu lūk, un šeit man vairs nav skaidrs, vai tas ir nenovēršams fakts, vai arī vēsturiska nejaušība, kuru uztur zināma skepse un neinformētība pret ekonomikas, psiholoģijas un citu sociālo zinātņu metodēm? Zināmā mērā test driven development ir tāds solis uz evidence-based lēmumu pieņemšanu. Soļot tālāk traucē tas, ka labus zinātniskos eksperimentus veidot ir sarežģīti, programmētājiem tam trūkst zināšanu un treniņa.
Kā būtu programmētājiem mācīt:
- mazāk algebras, vairāk matemātiskās statistikas un varbūtību teorijas?
- mazāk modelēšanas, vairāk par falsifikācijas nozīmīgumu?
- mazāk formālo metožu, vairāk data sciene?
- mazāk matemātiskās loģikas, vairāk kognitīvās zinātnes un psiholoģijas, it īpaši par domāšanas kļūdām?
- mazāk par "klasisko" programtestēšanu, vairāk par kauzalitātes noteikšanu (eksperimentālo dizainu un kvazieksperimentālajiem piegājieniem, piemēram, regresiju analīzi u.c. ekonometrikas metodes)
Disclaimer: tā ir tikai šodienas fiksā ideja, nekādas ekspertīzes pedagoģijas jomā man nav. |
|