Comments: |
Man liekas, ka tas ir jau n reizes izrunāts. Tajā pašā miglā sākumā bija garumgara tēma, kuru es toreiz pat nemēģināju lasīt, jo neuzskatu, ka varētu par to pateikt kaut ko jaunu.
| From: | gedymin |
Date: | 22. Februāris 2014 - 22:52 |
---|
| | Re: sausais atlikums | (Link) |
|
Nu man liekas, ka bija vēl (patiesībā es zinu), bet nu negribas tagad diskutēt.
Darīt jau var vēl daudz. Konkrēti šeit pie cīņas jāpieskaita arī vides un strukturālie determinanti, kas veicina garīgās saslimšanas. Viena neirozinātne kompleksu problēmu atrisināt nespēj. Un gribētos piebilst, ka mēs esam tādā kā momentā 'pirms būtiskiem izrāvieniem' jau kādu laiciņu. The moment is ongoing, kas arī ģenerē daudz hype par un ap neirozinātni, bez kā vaŗētu iztikt. Protams, vai tikko uzsāktie apjomīgie projekti abās Atlantijas okeāna malās rezultēsies izrāvienos, vai stabilā zināšanu un tehnoloģisko iespēju paplašinājumā, to redzēsim. Manuprāt, būs abējādi, jo nereti tas, kas šodien ir izrāviens, rīt jau ir daļa no stabila procesa.
Iespējams, šādi megaprojekti ir forši. Bet iespējams arī, ka šajā zinātnes nozarē vairumu rezultātu dos mazās pētniecības grupas. Galu galā, smadzenes nav nekāds LHC, tās izpētei ir pieejamas visur :)
Neirozinātne jau var ne tikai palīdzēt izgudrot zāles, bet arī pateikt par to, kāda vide ir vajadzīga. Piemēram, tas, kā tieši attīstās bērna smadzenes, kāpēc ir noteikti kritiskie periodi valodas apgūšanai... Kādi apstākļi veicina šizofrēnijas draudus vēlāk? Debatējami, bet arī - homoseksualitāte u.c. nestandarta preferences. Ja vecāki varētu to saviem bērniem novērst, domāju, ka vairums tā arī darītu.
Nu, vismaz paskatoties uz finansējumu, megaprojekti šķiet visnotaļ forši. HBP arī darbosies kā umbrella projekts un tiek iesaistītas mazākas un lielākas pētniecības grupas no visas Eiropas. Ņemot vērā datu apjomu, kas tiks asptrādāts, iespējams, ka jebkurš, kas kaut ko relevantu publicējis, var uzskatīt to par zināmu ieguldījumu ;)
Jā, neirozinātne daudz ko palīdz saprast par vidi, bet tāpat vides izpēte informē neirozinātni. Turklāt, lai veidotu cilvēkam draudzīgu vidi, ir nepieciešama politika, lai veidotu politiku, ir nepieciešama antropoloģija utt.
Jāsāk ar to, ka vispār vajag definēt kas ir psihiska saslimšana. Līdz šim man zināms tikai tas, ka dažādās valstīs ir dažādi ''saraksti'', kur tās ir uzskaitītas. Līdzšinējā vēsture liecina, ka tas ir ne vien un pat ne tik daudz medicīnisks kā ideoloģisks jēdziens. Tas, kas vakar bija slimība šodien ir ''differently abled'' kondīcija vai ''morfoloģiskā fluiditāte'' or some shit.
DSM ir bieži dzirdēts avots. LV diagnožu sarakstu var apskatīt piemēram te: http://www.mansarsts.lv/Home/diagnozes (tie, kas sākas ar burtu F - var piemest klāt arī burtu G, neiroloģiskām kaitēm). Interesanti, Sakss raksta, ka piemēram Turetes sindroms tika uzskatīts par ļoti retu kaiti, līdz to "atklāja" par jaunu 70-tajos gados, diagnosticēja lielā skaitā, un uzreiz saradās visādas Turetes slimnieku asociācijas... līdzīgi bijis ar muskuļu distrofiju 19. gs.
Katrā laikā savi modes kliedzieni. Vot šobrīd aspergers ļoti populārs.:) Tāpēc jau man liekas, ka ar tiem sarakstiem vien nepietiek, lai vispār varētu uzstādīt ko un kā tad neiroloģija risinās un vai vispār vajag un vai tas maz iespējams.
Tā pati depresija. Fuzzy. Pieļauju, ka ir tiešām klīniski gadījumi, kur iemesls ir tīri ķīmisks disbalanss (moš saindējies ar dzīvsudrabu vai kas tml.), bet man domāt, ka vairumā gadījumu cēlonis ir bezjēdzīga tukša dzīve, kuru eskalē moderni tehnoloģiskās ''utopija'' seklums un dehumanizētība, kā rezultātā ar dažāda līmeņa depresiju mūsdienās slimo teju puse Rietumu populācijas. Lieki teikt, ka šādu slimību varēja ''atklāt'' tikai relatīvi nesen, lai gan tā tiek diagnosticēta caur tīru biheivorismu, nevis kādiem objektīviem fizioloģiskiem rādītājiem. Tātad bija vajadzīga noteikta paradigma ar savu kontekstu. Medicīna te atpūšas. Līdzīgi ar visādiem autismiem - no vienas puses fakaps no sociālā viedokļa, bet citi saka, ka pat baigi labi, jo nah socializēties, labāk caurām diennaktīm nērdot ZTP vārdā gaišās nākotnes vārdā. Nemaz nerunāšu par seksuālām deviācijām. Tā tīri viennozīmīgi slimība laikam ir tad, ja cilvēks runā ar sienām vai domā, ka ir Napoleons.
Jā, depresija, ADHD un autisms ir pirmie piemēri, kas nāk prātā no nesenā laika. Man interesanti likās uzzināt, ka šādi "atklājumi" nav nekas jauns.
Tas, ka slimība nav diagnoticēta, ja nenozīmē, ka cilvēks ir vesels.
''Tas, ka slimība nav diagnoticēta, ja nenozīmē, ka cilvēks ir vesels.''
Ir tomēr grūti runāt par objektīvu diagnostiku, kas balstās tīri uz attiecīgās sabiedrības vispārpieņemto viedokli par tāda vai cita uzvedības paterna ''normālību''.
Te arī skaidri kļūst redzams tas, kā posteriorās varbūtības izriet no priorajām. Mans novērtējums šo mērķu sasniedzamībai ir ievērojami atšķirīgs no šeit lasāmā, un, atbilstoši tai pašai tēzei, es uzskatu, ka tās ir dažas no pašām svarīgākajām lietām, kam es vispāri varētu veltīt savu laiku, spēku un proverbiālos nervus.
| |