Citējot otrās šķiras klasiķus, "pastāvēs, kas pārmainīsies". Radikāla mūža ilguma palielināšana draud ar relevances zudumu tikai pie statiskas, veģetējošas eksistences.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā. Tiem kas atjaunojas ir lielākas iespējas pastāvēt, jo pēc definīcijas tie spēj mainīties ne sliktāk kā tie, kuri saglabā sevi.
Protams, ir vajadzīgs zināms laiks un resursu patēriņš, lai uzkonstruētu pieaugušu organismu, un vēl lielāks resursu patēriņš, lai "uzkonstruētu" šobrīd sasniedzama līmeņa saprātu, bet lai kā arī nekonstruētu, vienmēr pastāvēs kaut kādi neparedzēti apstākļi, kuriem iestājoties būtu izdevīgāk ļaut procesam "sākties no nulles". Pēc analoģijas augstākie organismi pārsvarā visur izkonkurē kaut kādas aļģes, zarndobumaiņus un pārējos, kuri vairojas pumpurojoties, jo tie iziet cauri vienas šūnas stadijai, kas ļauj optimizēt evolūcijas procesu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atjaunošanās un pārmaiņas ir iespējamas arī viena indivīda eksistences ietvaros, un, izpratnei par smadzeņu darbību → to vadības un kontroles iespējām pieaugot, attiecīgi pieaugs arī šo pārmaiņu pieejamais apjoms.

Pie tam, neviens no man zināmajiem potenciālajiem ceļiem uz radical life extension/functional immortality nav pretrunā ar pēcnācēju radīšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu evolucionāri domājošie pēcteči nebūs laimīgi par to, ka kāds taisās turpināt eksistēt patvaļīgi ilgu laiku. It sevišķi brīdī, kad jau būs sastopamas jaunākas un modernākas "kopijas". Padomā tik - kāds gatavojas tērēt potenciāli bezgalīgu resursu apjomu. Var nopietni jautāt, vai tam vispār iedomājams kāds iespējamais attaisnojums? Vismaz es tādu nezinu.
Domāju, ka reālajā pasaulē lietas var ātri aiziet līdz karam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arguments par jaunākiem un modernākiem indivīdiem nav īsti spēkā, ja indivīdu attīstība nesāk mākslīgi stagnēt.

Kas attiecas uz resursiem, tad vismaz infomorfu (digitizētu personību) gadījumā resursu daudzuma pieaugums ir margināls. Tiesa gan, kopumā domu es saprotu un tai piekrītu - šis apstāklis ir viens no iemesliem, kādēļ kosmiskā ekspansija ir viena no cilvēces attīstības prerogatīvām, līdztekus human enhancement.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu kosmiskā ekspansija nav ne aktuāla, ne vajadzīga lieta. Tā tikai mazliet attālina vajadzību risināt problēmu. Eksponenciāls pieaugums nav uzturams ar nekādiem galīgiem resursiem.
Morāli pareizi ir samazināt vajadzības un iztikt ar to, kas ir, nevis shēmot, kā tikt pie vēl vairāk maz vajadzīgu lietu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es uzskatu, ka tā ir viens no problēmas risinājumiem. Pie tam, cilvēku pieaugums nav eksponenciāls, un Maltusa katastrofa mums nedraud.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Um, tas ir gan eksponenciāls.
Pie tam ne jau es, bet jūs paši sludiniet eksponenciālu un supereksponenciālu progresu visā.

http://ourfiniteworld.com/2012/03/12/world-energy-consumption-since-1820-in-charts/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēku skaita pieauguma līknes nav eksponenciālas. Look it up. Par enerģijas patēriņa pieaugumu gan Tev ir taisnība, taču to mēs noteikti neatrisināsim, sākot "dzīvot pieticīgāk" (lai ko tas arī nenozīmētu).

(Reply to this) (Parent)

Kāda ir starpība ( no resursu daudzuma skatupunkta) vai resursus tērē viens ilgi pastāvošs saprāts, vai virkne viens otru nomainošu īsāku laiku pastāvošu saprātu.

Sanāk, ka paaudžu nomaiņas gadījumā tērējas vairāk resursu, piemēram uz jauno saprātu izglītošanu, katru reizi viss jāsāk no sākuma.

Vairošanās, savukārt, var būt vai nebūt spēkā abos gadījumos, piemēram pie paaudžu nomaiņas dzimstību kompensē mirstība un skaits nepieaug, savukārt bez paaudžu nomaiņas - ilgi eksistējošu saprātu gadījumā tie paši izdomā, cik jaunus saprātus kad vajag.

Savukārt, ja kāda to grupa grib strauji vairoties, tad, protams, tiem jāizplatās kosmosā, kas arī ir normāls risinājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+1.

(Reply to this) (Parent)

"Viens saprāts" gluži vienkārši būs mazāk stabils nekā daudzi. No daudziem neizvairīties. Evolūcijas teoriju neaizliegsi.

Kosmosā gandrīz nekā nav, tikai melns tukšums, un dzīvošanai tas ir nepiemērots. Pēdējais teikums šādā sakarā izklausās pēc tēlaina veida, kā pateikt "ja gribi daudz vairoties, bioreaktors tevi jau gaida".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. Tāpat jau būs daudzi. Mēs, šķiet, nekur nerunājām par to, ka jāatstāj tikai 1 saprāts. Un atkal - kāpēc sistēma, kurā saprāti viens otru nomaina lai būtu stabilāka par sistēmu, kurā figurē vieni un tie paši saprāti? Atkal sanāk otrādi - pie nomaiņas jaunie saprāti ir nestabilāki, jo tiem ir mazāk pieredzes. Vecākajiem jaunie pastiprināti jāsargā, tas atkal prasa resursus.

2. Mūsu planēta jau arī ir objekts, kas atrodas tajā pašā aukstajā, melnajā utt kosmosā. No tā seko, ka uzdevums ( minimālais) ir būvēt mūsu planētai funkcionāli analogas platformas priekš saprātiem. Un kā jau te tika norādīts, saprāti, kas eksistē digitālu / infomorfu objektu veidā, ir kosmosam daudz piemērotāki un platformu būvēšanas uzdevumu vienkāršo.

(Reply to this) (Parent)