Kāda ir starpība ( no resursu daudzuma skatupunkta) vai resursus tērē viens ilgi pastāvošs saprāts, vai virkne viens otru nomainošu īsāku laiku pastāvošu saprātu.

Sanāk, ka paaudžu nomaiņas gadījumā tērējas vairāk resursu, piemēram uz jauno saprātu izglītošanu, katru reizi viss jāsāk no sākuma.

Vairošanās, savukārt, var būt vai nebūt spēkā abos gadījumos, piemēram pie paaudžu nomaiņas dzimstību kompensē mirstība un skaits nepieaug, savukārt bez paaudžu nomaiņas - ilgi eksistējošu saprātu gadījumā tie paši izdomā, cik jaunus saprātus kad vajag.

Savukārt, ja kāda to grupa grib strauji vairoties, tad, protams, tiem jāizplatās kosmosā, kas arī ir normāls risinājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+1.

(Reply to this) (Parent)

"Viens saprāts" gluži vienkārši būs mazāk stabils nekā daudzi. No daudziem neizvairīties. Evolūcijas teoriju neaizliegsi.

Kosmosā gandrīz nekā nav, tikai melns tukšums, un dzīvošanai tas ir nepiemērots. Pēdējais teikums šādā sakarā izklausās pēc tēlaina veida, kā pateikt "ja gribi daudz vairoties, bioreaktors tevi jau gaida".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. Tāpat jau būs daudzi. Mēs, šķiet, nekur nerunājām par to, ka jāatstāj tikai 1 saprāts. Un atkal - kāpēc sistēma, kurā saprāti viens otru nomaina lai būtu stabilāka par sistēmu, kurā figurē vieni un tie paši saprāti? Atkal sanāk otrādi - pie nomaiņas jaunie saprāti ir nestabilāki, jo tiem ir mazāk pieredzes. Vecākajiem jaunie pastiprināti jāsargā, tas atkal prasa resursus.

2. Mūsu planēta jau arī ir objekts, kas atrodas tajā pašā aukstajā, melnajā utt kosmosā. No tā seko, ka uzdevums ( minimālais) ir būvēt mūsu planētai funkcionāli analogas platformas priekš saprātiem. Un kā jau te tika norādīts, saprāti, kas eksistē digitālu / infomorfu objektu veidā, ir kosmosam daudz piemērotāki un platformu būvēšanas uzdevumu vienkāršo.

(Reply to this) (Parent)