Piemērs ar determinismu un nejaušībām paliek spēkā.

Par citiem piemēriem, palaidi garām, ka "tikai ticīgajiem" = "tikai visiem, kas nav roboti. Visiem, kam vajag motivāciju, vēl bez zināšanām un iespējām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gan determinisma, gan nejaušības gadījumā (seriously though, how would one even defend the view that the Universe is throughout random and non-deterministic?) Visums ir "automātisks" un indiferents. Tas ir tas pats points, kas apgalvojumos par quantum consciousness - šāds papildus nejaušības elements nemaina pilnīgi neko.

Kas attiecas uz motivāciju, tad vai tiešām Tu uzskati, ka motivācija ir vai nu reliģiska, vai nekāda? #wtf

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ģedimina points ir tāds, ka cilvēki, kas tic indiferentam visumam arī paši var būt pilnībā indiferenti pret citiem cilvēkiem, to ciešanām vai sabiedrības likteni kopumā. Nevienai sabiedrībai šādi cilvēki nav beneficiāli un tās nav spējīgas funkcionēt ilgāk par savu agonējošo sairumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki var tādi būt - un var nebūt - neatkarīgi no savas pārliecības vai uzskatiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet ir pārliecības, kas ir beneficiālākas kopējam labumam, nekā citas. Cieta pārliecība par indiferenci kā realitātes mēru ir krietni kaitīgāka par tādu, kas piešķir jēgu, pat ja, to nevar ''pierādīt'' caur racionāliem prātuļojumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cieta pārliecība par indiferenci kā realitātes mēru ir tikai deskriptīva, tā nav normatīva.

Precīzi tas pats attiecas uz vēl vienu sort-of saistītu bieži nepatiesi apvainotu tēmu - proti, evolūciju; fakts, ka dzīvā daba kopumā "griežas" uz akla evolucionārā principa, pilnīgi nekādā veidā nedeklarē to, kā būtu jāuzvedas cilvēku sabiedrībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Deskriptīvais gribot negribot pārvēršas normatīvajā. Ja neesi manījis, pasaules uzskati ietekmē cilvēku uzvedību, pat ja tas nav obligāts priekšnosacījums pasaules uzskata turēšanai. Ja tu dienu no diena skalo cilvēkiem smadzenes ar to cik viss ir bezjēdzīgs un vienaldzīgs, viņi beigu beigās tam tiešām noticēs. Tā pat kā viņi ir noticējuši tam, ka matērija ir viss, kas eksistē, tāpēc vairs ne par ko citu kā tās akumulēšanu un izdaiļošanu vairs neuztraucas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai risinājums šai problēmai nav melot sabiedrībai. Ja zinātnes šībrīža labākā izpratne ir tāda, ka matērija ir viss, kas eksistē un ka planētu kustība orbītās nav eņģeļu kora saskaņotu pūļu rezultāts, tad tas ir tas, ko viņiem būtu jāstāsta.

Tajā pašā laikā gan ir jāstāsta arī tas, ka cilvēki kā savu rīcību regulēt spējīgi matērijas sakopojumi nav nepieciešami pakļauti šai citādi universālajai indiferencei; tas, ka mēs spējam aktīvi lemt par to, kas ir mums nāk par labu individuāli un savstarpēji, un ka šo capability of agency ir vērts un vajadzīgs saglabāt, attīstīt un pilnveidot for the benefit of oneself and of all.

Tādā kārtā es piekrītu OP izteikumam par to, ka sabiedrībai ir vajadzīgs motivējošs faktors vai faktori, es tikai nepiekrītu tam, ka šiem faktoriem būtu jābūt reliģiskiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Ja zinātnes šībrīža labākā izpratne''

''Labākā izpratne'' atsevisķos primitīvos smadzeņu podos.

''mēs spējam aktīvi lemt par to, kas ir mums nāk par labu individuāli un savstarpēji, un ka šo capability of agency ir vērts''

Mēs jau labi redzam kā aktīvi lemj relatīviskas smadzenes par labo/slikto ''nekrofīlija ir ok'' un ''spīrsa = bēthovens'' formā. Paldies.

''Tādā kārtā es piekrītu OP izteikumam par to, ka sabiedrībai ir vajadzīgs motivējošs faktors vai faktori''

Kādi tad tie varētu būt realitātē, kur tikai dubļu pikām ir objektīva nozīme? Graut nav būvēt, ya know.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā, kā mēs paši esam un pilnīgi viss mūsu jelkad sasniegtais ir daļa no šīm "dubļu pikām" (t.i., fizikāla Visuma), tad nekādu citu mērauklu un nekādu citu nozīmes standartu arī nevajag. If we are at all to arrive at some notion of what is good, it will be only through the notion of what is real. Everything else is irrelevant.

Šādu dzīves un sabiedrības filosofiju pamati jau pastāv, g.k. sekulārā humānisma veidā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

We have already arrived at any possible notion of what is good, because it has always been self evident. Pity that there are so many people who are not among ''we'' (like you) and need to be kept in check by simple force.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

If it has been felt by some as self-evident then only because most notions of what is good have so far been based on nothing but moral intuitions and built-in organic automatism. It is this treatment of humanly important categories as ontological primitives that has led to the fallacy of idealism, and to the greater fallacy of transcendentalism.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Instead we must have relativism for which only truth is that there are no truths. The ''mounth Everest of modern thought.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

The only kind of truth is the measure of correspondence of one's beliefs to empirical data.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No empīrisma nevar izvedināt labi/slikti aksiomas, tāpēc paļaušanās uz pliku saentismu nekur tālāk par tupu relatīvismu neved. Par to arī bija OP.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šādas aksiomas no empīrikas (tie ir tikai dati, tas nav "isms") tiešām nevar izvedināt, bet tas (t.i., aksiomu ieviešana) ētikai, pēc manām domām, arī nav vajadzīgs.

(Reply to this) (Parent)