racionalitātes metodes |
[1. Jul 2013|14:37] |
A priori varbūtībām: eksperimenti > novērojumi > teorijas > Okams.
(Jeb: zinātniskā metode > induktīvā spriešana > deduktīvā spriešana > minimālais apraksta garums)
Piemēri: "Vecā stila" fizika > astronomija > astroloģija matemātika > ??? veselais saprāts
A posteriori varbūtībām: Bayesian inference. |
|
|
Comments: |
Vārdu salikumu ''veselais saprāts'' parasti lieto, runājot par ikdienas dzīvi, nevis zinātni. Teiksim, veselais saprāts saka, ka dirst akā, no kuras paši dzeram, nav lāga.
Gadījās reiz lasīt vienā žurnālā par fekālajiem, hmm, implantiem (starp tuviem radiniekiem, lai atjaunotu zarnu mikrofloru). Arī it kā pretrunā ar veselo saprātu. Bet palīdz pret caureju.
Vot redzi. Un visādi idiņi šādus žurnālus salasās un sāk dirst akās. Ar zinātni var pierādīt, ka veselīgi drāzt savu māti, bet tas nenozīmē, ka to tiešām vajadzētu darīt. Te arī parādās veselais saprāts.
Patiesībā ar zinātni var pierādīt pretējo, bet tas nu tā.
Zinātne rada zināšanas. Veselajam saprātam var būt apakšā zināšanas un var nebūt. Pavēro, kā katram ir savs veselais saprāts attiecībā uz bērnu audzināšanu vai to, kā vajag vadīt valsti, vai par citām lietām, par zinātne neko daudz nevar pateikt, un šie veselie saprāti bieži ir niknos konfliktos. Es teiktu, ka veselajam saprātam bez zinātnes iet pagrūti.
Nez kāpēc tas lieliski izticis bez modernās zinātnes palīdzības tūkstošiem gadu, radījis izcilas kultūras un civilizācijas. Bet nu jā, tikko kā no akmens apakšas izlīdušiem saentistiem labāk zināms.
Anyhow, veselais saprāts pamatā grozās nevis ap valsts vadīšanas u.c. globālām lietām, bet aku nepiediršanu un pārliecību, ka pirms normālas diršanas vienmēr labāk novilkt bikses. Izskatās, ka mūsdienās arī šādas pašsaprotamas aksiomas nu jau tiek apšaubītas, jo to patiesumam ''nav evidences''.
"veselais saprāts" ir folklorizējies un kļuvis par sava veida falšu argumentācijas pamatojumu, piem: ikviens, kam piemīt veselais saprāts, zina, ka...
| |