Comments: |
Jā, tas ir ļoti neefektīvs no matemātiska viedokļa. Smadzeņu paternu atpazīšanas efektivitāti nodrošina gigantiska redundance smadzeņu garozā, gan kolonnu kā operatīvo pamatvienību, gan augstākos un zemākos līmeņos.
Kas attiecas uz iemācīšanos, tad cortical learning notiek ātri, ar kārtu aptuveni 0.1 .. 0.5 sekundes (jo šo datu apstrādei nevajag iedarbināt ilgtermiņa atmiņu, pietiek, ka tie tiek propagate'oti cauri reprezentāciju hierarhijai pa taisno no vizuālā input stream).
Un tādā ātrumā tiek izveidots ļoti daudz objekta kopiju, lai varētu nodrošināt lielo redundanci? Neizklausās ticami. Tavi skaidrojumi runā viens otram pretī.
Atkarībā no bitu skaita pēc dense-to-sparse konversijas, bet jā, tipiski ar ātrumu aptuveni no 0.1 līdz 1 sekundei. Ja šādas kopijas tiktu taisītas "jēliem" datiem, tad, droši vien, tas vienkārši nestrādātu.
Pie tam, cilvēka vizuālā uztvere nav īsti rotational-invariant.
One, the pattern-matching wetware in our brains takes a time to activate that is approximately proportional to the angle of rotation between the comparable samples. Two, our vertical edge detectors are typically more sensitive than our horizontal edge detectors. Three, some of the heavy first-order encoding and pre-processing work is done as early as in our retinal connectomes, to pass for the brain as little data as possible.
Tā teorija par n reiz m reiz ... kopiju izveidošanu un glabāšanu man joprojām neliekas īsti ticama. Ar kādām metodēm vispār kaut ko tādu var izpētīt un pierādīt?
Vizuālā uztvere ir kaut kādā mērā invarianta, es arī nesaku, ka pilnībā (skat. OP). BTW, teorija, ka vismaz viens ar ekspektāciju sakrītošs stimuls dod pilnu aktivāciju nozīmētu "visu vai neko", neatstājot vietu nekādiem "daļēji".
Ar labu nakti, es padomāšu vēl par to, kā varētu falsificēt / pamatot to kopiju teoriju.
Ar labu nakti, un droši, protams. Šī gan nav mana šībrīža lielākā interese, bet tā tik un tā ir neirozinātne.
Pārbaudīt to varētu, analizējot vienas neironu populācijas darbības potenciālu virkņu korelāciju pie vieniem un tā pašiem ievaddatiem zem dažādām transformācijām. Novērojot, kādas populācijas apakšgrupas ir aktīvas pie atšķirīgiem paraugiem, un kā korelē to ģenerētie kodi.
| |