|
28. Maijs 2013|20:46 |
Neirozinātnes grāmatas iespaidā domāju par to, ka smadzenes atpazīst paternus.
Ja pērtiķim parāda labi pazīstamas figūras attēlu, neironi viņa smadzenēs kļūst aktīvi. Ja parāda tās pašas figūras spoguļattēlu, notiek tas pats (mazākā mērā, bet...)
Pirmkārt, man nav skaidrs, ko vispār nozīmē "pazīstama figūra". Viens neirons, kas aktivizējas tad, ka daudz citu neironu (atbilst klasifikatoriem) ir noteiktā stāvoklī?
Otrkārt, un pats interesantākais, kā tiek panākta klasifikatoru invariance pret spoguļattēlu, un it īpaši pret rotāciju? Vai smadzenes aprēķina Furjē transformāciju, pārveido no attēla domēna uz frekvenču domēnu? Neizklausās ticami. Kādi vēl ir pret rotāciju invarianti lielumi? |
|