Tehnobaznīca nav nekas vairāk par nedaudz totalitārāku/fašistiskāku apgaismības projekta turpinājumu. Piemēram, ar gēnu inženērijas palīdzību un cilmes šūnu padarīšanu mēs atgrieztos kastu sistēmā.
Viens ir, ka tehnoloģija ir tikai kā trešā roka. Nogriezīs, būs ok, organisms turpinās, prakse arī, ir vēl divas rokas. Bet tehnobaznīca pastāv uz to, ka nogriežot trešo roku, viss iet bojā, postā un uz leju. Domājams, realitāte ir krāsaināka un bagātīgāka, nekā tehnobaznīca to mums vēlas radīt/rādīt.

Bet tas ir vērtīgs punkts, patiesi - vajadzētu daudz kritiskāk un padziļinātāk analizēt klasisko tehnobaznīcas argumentu, ka, lūk, tagad cilvēki dzīvo labāk kā jelkad, tehnoloģija ir atrisinājusi/izskaudusi/uzlabojusi to un to, dzīves kvalitātes (interesanti, ko viņi saprastu ar kvalitāti, ņemot vērā, ka viņiem viss balstās uz kvantitatīvo, kvalitāte labākajā gadījumā viņiem būtu saplusoti kvantumi, ērtības labad apzīmēti ar kvalitātes zīmogu), dzīves ilguma alleged palielināšanu, ciešanu samazināšana, utml.

(Reply to this) (Thread)

Par apgaismības turpinājumu to grūti nosaukt, jo apgaismībai bija nenoliedzami cēls (kaut arī flawed) mērķis padarīt pasauli labāku caur zināšanām.

Par cilmes šūnām un kastu sistēmu nesapratu. Ar ghēnu kontroli arī realitātē viss nav tik vienkārši kā filmā Gattaca.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad, iedzimto gēnu modifikāciju varētu atļauties tikai bagātie. Bet lielākā daļa ļaužu, pieņemsim, piedzimst ar konkrētu set of genes, viņam uz kartiņas uzraksta, ka pateicoties viņa gēnu pattern'am dzīvē viņš nevarētu tikt tālāk par apkopēju, un tur arī viņš paliek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Also, in before mindbound :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad viņš sāks, atceramies kristiešu apoloģētiku un salīdzinām uzbūvi, struktūru, paņēmienus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepareizi, tehnologijas ir vieniigaa roka. Vienkaarsji taapeec, ka viss, ko dara sapraatiigas buutnes, ir tehnologijas. Valoda - sazinjas tehnologija. Maaksla - modeleesanas tehnologijas . Utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēks nav izgudrojis valodas spēju, automašīnu gan. Protams, valodas lietojumu var pilnveidot, tehnoloģizēt, ja vēlies. Žubīte vij ligzdu - tehnoloģija. Šķiet, gan valodas potence, gan žubītes ligzdas vīšanu varētu nosaukt par 'dabiskajām tehnoloģijām' .

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ctulhu, nedegradē sarunu līdz jēdzienu pārdefinēšanai. Tava troļļošaās šeit nav velkomēta.

Vispār pret tevi oriģinālajā ziņā man iebildumu relatīvi nav, jo tu esi viens no retajiem, kas spēj izveidot puslīdz konsistentu plašu uzskatu sistēmu balstoties uz savām premisām, kuras pašas par sevi gan ir diezgan absurdas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav gluži par tēmu, bet tieši šorīt aizlasījos par fantastiskiem gēnu inženierijas attīstības scenārijiem: http://en.wikipedia.org/wiki/Man_After_Man:_An_Anthropology_of_the_Future#Human_species_included

Te ar bildītēm: http://www.sivatherium.narod.ru/library/Dixon_3/01_en.htm

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nais!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mindbound: Uzbūve, struktūra un paņēmieni kā tādi ir neitrāli (ne tikai šajā gadījumā, bet vispārīgi). Atšķirības ir meklējamas un atrodamas saturā un rezultātos.
Reliģija dara cilvēkus laimīgus. Tehnoloģijas nedara cilvēkus laimīgus. Point? Point.

(Reply to this) (Thread)

wrong point

Tavs radinieks X mirst no infekcijas slimiibas. Luugsanas un peniciliins - kurs no sjiem dariis tevi laimiigu stabilaa veidaa?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tehnoloģijas nedara cilvēkus laimīgus? Gluži pretēji, cilvēki ir pārstājuši pamanīt, ka visa viņu dzīve un perspektīvas visnepastarpinātākajā veidā balstās uz zinātnes un tehnoloģijas izprasto un sasniegto.

Without it, our lives would indeed be brutish, miserable and short - tieši tādā veidā, kād tas arī ir bijis, ja atskatāmies pietiekami tālā pagātnē. Vienīgais, par ko šeit varētu izvirzīt argumentu, ir tas, ka tehnoloģijas nav vienīgais, kas padara cilvēkus laimīgus, taču ignorēt faktoru, kas burtiski ir civilizācijas pulss, un klasificēt to kā nerelevantu, ir, maigi izsakoties, neapdomīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, patiesībā jebkura tehnoloģija un zinātne kā tāda ir tikai ticības sistēma un reliģija trolololo valodas konvencijas uz man neattiecas

Planšetdatori, elektromobiļi un bioidentifikācija ir pagātne, un lielākā daļa no tā, ko piezemētas ikdienas sarunas piedēvē nākotnei, jau ir daļa no tagadnes, kaut arī nereti vēl prototipu stadijā un nevienmērīgā sadalījumā. Tiesa, cilvēka iztēle vismaz by default ir lineāra, kamēr progress ir eksponenciāls, taču pat samērā konservatīvas prognozes rāda tuvas nākotnes ainas, kas daudzos aspektos ļoti būtiski atšķiras no mūsdienām un pagātnes. Progress ne tikai kļūst straujāks, disruptīvāks un inferenciāli attālinātāks no pagātnes, pieaug pats ātrums, ar kādu straujākas kļūst šīs izmaiņas. The law of accelerating returns is here and can be observed with our own eyes.

Progress netiek pasniegts kā fakts. Tas tiek novērots kā fakts. To, protams, ir iespējams, līdz zināmai stadijai (šajā sakarā ir interesanti novērot, kā vieni no aktīvākajiem gēnu terapijas eksperimentu pacientiem ir no to amišu vidus, kuri ir sapratuši, ka vienīgā alternatīva ir deģenerācija un izmiršana dažu nākamo paaudžu laikā), ignorēt, taču ar katru brīdi attālums starp šo ignorances izveidoto saliņu un the current state of affairs pieaug un, as per above, pieaug arvien straujāk. Protams, arī šādi lēmumi paliek paša indivīda izvēles ietvaros, taču arvien skaidrāk kļūst tas, ka it is only at their own greater peril.

Visbeidzot, vispārīgos vilcienos var piekrist, ka tehnoloģijas un ZTP darbības lauks vēl ne tuvu nav aptvēris visu, ko tas var aptvert, un ka daudzās cilvēciskās eksistences jomās tas pagaidām figurē neizteiktā, implicītā veidā. Tiesa gan, šo novērojumu pavada divi vienkārši secinājumi - pirmkārt, ka tas nozīmē tikai ceļa turpināšanos, un, otrkārt, ka progress caurauž, ietekmē un determinē arī tos aspektus, kuros tas ikdienā bieži netiek pamanīts.

(Reply to this) (Thread)

Ja paskatās no citas puses, tad progess ir tikai vēl viena dabas stihija, ko tas nabaga cilvēks nekādi nespēj vadīt, vismaz šobrīd.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Progress netiek pasniegts kā fakts. Tas tiek novērots kā fakts.''

Kas ir bs, jo tas, ko mēs reāli novērojam ir intelekta degradācija. To var empīriski redzēt jebkurā kultūras aspektā, protams, ja neesi relatīvists, kam vienīgā īsti eksistējošā lieta ir objekti un viss pārējais ir ''gaumes lieta''.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konkretāk par tēmu - planšetdatori, elektromobiļi un bioidentifikācija visiemir nākotne. Mani interesē tehnoloģiju un sabiedrības interplay, tai skaitā lielā mērogā. Citādi ir tikai nemateriāli solījumi par tehnoparadīzi, kuru mēs pat iedomāties nespējam...

Tos linkus apskatīšos citreiz, kad man būs ātrāks internets. Mani interesē paša domas - nosauc trīs lietas no vēl izgudrojamajām vai ieviešamajām /ārpus medicinas/, kuras visvairāk padarīs cilvēkus laimīgus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Rezumējot, liela daļa komentāru veltīti ideālu apspriešanai. Nepārsteidzošs secinājums, ka zinātne & tehnoloģija nespēj dot nekādus jaunus ideālus, tikai piepildīt vajadzības.

Mani joprojām interesē konkrēti piemēri, kā tad tehnoloģijas pozitīvi mainīs pasauli? (Konkrēti - tas ir dažu gadu tālā nākotnē.) Nu, kaut vai kaut kas līdzvērtīgs One Laptop Per Child programmai un nabadzīgo Indijas ciematu internetizācijai? :)

(Reply to this) (Thread)

Bez ITER - veel visi citi jaunie un advanceeti jau zinaamie energetikas veidi, kaa juuras vilnju elektrostacijas, ``DESERTEC``, konvekcijas tornji ( ja es nemaldos, tas bija korekts termins)

Nu laikam nav jastaasta, kaapeec pieejama energija tiesjaam dara/ dariis cilveekus laimiigaakus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tās ir pozitīvi mainījušas pasauli visu šo laiku, since the beginning of technology itself. Protams, tās ir mainījušas to arī ne uz labo pusi, bet tehnoloģija tiešām ir tikai tas - instruments, kuru var pagriezt pēc vajadzības.

Un, manuprāt, šeit ir nevajadzīgi radīts atšķirības zudums starp tīro zinātni un inženieriju. As to the rest - lielākā daļa lietu nespēj radīt jaunus ideālus, tās tikai barojas uz cilvēku universālijām. Ja nu tomēr, tad tieši Apgaismības projekts un zinātniskās domas attīstība ir spējusi radīt virknīti jaunu vērtību un mērķu, daudz vairāk, nekā jelkas cits.

(Reply to this) (Parent)

Un jaunus idealus ZTP tomeer dod. Tas pats transhumanisms - ideja/ meerkjis paarsniegt cilveeka biologiskaas dabas raamjus. Ideaals? Ideaals.

Jeb tad es nesaprotu, kas vispaar ir ``ideaals``?

(Reply to this) (Parent)

Taapat visi muusdienu sabiedriskie ideaali , kaa egalitarisms, kosmopolitisms, verdziibas noliegums, humanisma lielaakaa dalja ir tiesjas ZT attiistiibas sekas. Bez attieciigaa ZT liimenja tas viss vnk nestraadaa.

(Reply to this) (Parent)

Jauks ieraksts, bet diez vai šur tur vīdošajai pagātnes glorificēšanai šeit ir vieta
Salīdzinājums jau nav par pagātni / nākotni vai starp nākotni ar / bez jaunām tehnoloģijām.

Jautājums jau ir par to, kādu vietu šīm tehnoloģijām ierādīt un cik lielu telpu atstāt nejaušībai un, jā, garīgumam, kā individuālām, galēji subektīvām izpausmēm, kad mūsu dzīvēm piešķir krāsas un atšķir tās no, hm, stikla.

Problēma ar H+ ir tā, ka tehnoloģijām nešaubīgi tiek ierādīta pirmā vieta, bet to pielietojumam izvēlēti gadsimtiem veci lielveikala plaukta kvalitātes mērķi - nemirstība, ātrāka ceļošana, jaunas spējas, kas tur vēl, efektivitāte.
Visi šie minētie ir tikai līdzekļi kvalitatīvākai dzīvei - pieņemot, ka tie ir vajadzīgi. Jā, cilvēkiem pirms gs to var droši apgalvot, bet vismaz es redzu būtiskas problēmas ar ekstrapolāciju uz nākotni.
Iespējams, tādēļ, ka man neko no šī nevajag, un es arī neredzu sabiedrību, kurai ir visas šīs lietas, kā jaukāku vietu, kur dzīvot.
Ja H+ īstenotu savu projektu, pilnīgāk attīstīts intelekts visticamāk nākotnē paziņotu, ka viss šis projekts ir izgāzies, jo tam ir zudusi jebkāda jēga vai pat tās iespējamība, un turpmāko 'problēmu' risināšana būtu muļķīgāka par pašnāvību.

Tā vietā varētu būt alternatīva nākotne, kurā Katras tehnoloģijas nepieciešamība tiek apskatīta kritiski (bet ne reliģiski noraidoši) līdz detaļām iztēlojot dzīvi pirms/pēc. Jā, kā jau teicu, lielākā daļa pagātnes tehnoloģiju būtu izdzīvojušas, bet šaubos vai to spētu iejaukšanās ģenētikā un nemirstība. Instrumentalizācija, kurā cilvēki velta savu laiku līdzekļu attīstīšanai un pēc tam ir priecīgi par tiem sava ieguldītā laika dēļ ir samērā ilgtspējīgs modelis, tomēr tas, šķiet, iznīcinās pasauli, kurā jēga ir nejauša un nav dzelžaini saistīta ar precīzu nostrādātā darba apjomu (piemērs - aizbraukšana nodegt uz Ēģipti tikai tāpēc, ka tas parāda, cik daudz naudas sapelnīts).

Man tāda pasaule liekas skumja.

(Reply to this) (Thread)

Man nešķiet, ka nemirstība, human enhancement utt. kā problēmas jelkad būtu zaudējušas aktualitāti vai nepieciešamību tās risināt. Cita lieta ir tā, ka indivīda iespējās ir un paliek arī izvēle atteikties no tām, for whatever the reason would be.

(Reply to this) (Parent) (Thread)