Because?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt, tādēļ, ka entitāšu permanence nekādā veidā neizslēdz kauzalitāti. Otrkārt, tādēļ, ka pati sentence "ticība objektīvai realitātei" ir tipiska "appear to be wise" stopfrāze, pēc kuras klausītājiem dziļi jāievelk elpa un jāmāj ar galvu.

Ja ar "objektīvu" mēs saprotam "pastāvošu neatkarīgi no novērotāja un nepakļautu novērotāja prātā notiekošajam", tad apgalvojums par objektīvu realitāti ir triviāli patiess.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, tu piekasies tam, kas šajā tekstā nav pats būtiskākais.

Anyway:
1) Uz kādu lietu var iedarboties citas lietas tikai tik lielā mērā, cik pirmā lieta nav permanenta. Citādi nekāda mijiedarbība nevar notikt, vai ne?

2) Nekādus apstiprinājums "patībai" nedod arī zinātne.

Un jau jau galīgi gribam iet dziļumā, tad objektīva realitāti varbūt pastāv, bet nevar tikt pieredzēta , līdz ar to tās pastāvēšans fakst nevar tikt pārbaudīts, jo viss mūsu uztvertais ir tikai subjektīva pieredze :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No vienas puses gribēju teikt +- to pašu ko gedymin. Neviena lieta tik tiešām nav permanenta. Un vēl jo vairāk, viņai nav nekāda īpaša statusa, nekādas 'esences' kas viņu padara par viņu. Man liekas mūsu priekštats par 'lietu' nav nekas vairāk kā tās funkcionāls apraksts.

Taču NJ savukārt ir taisnība tajā ka uztvertais nav TIKAI subjektīva pieredze. Tā viennozīmīgi ir subjektīva pieredze taču 'tikai' ir tieši tas vārds kuru mēs šai teikumā negribam. IMO subjektīvās pieredzes darbojas tāpat kā paralēli Eiklīda/neeiklīda telpas apraksti. Mēs aprakstām vienu un to pašu matēriju un funkcionalitāti - valoda mūsējā bet funkcionalitāte ....viņa tur vienkārši, terminu trūkuma dēļ, ir. Mēs pilnīgi noteikti nevaram ar 'subjektivitātes' t.i. individuāli specifiskā modeļa palīdzību pasūtīt matemātiku vai fiziku. Ir pieejas kas 'darbojas' un ir kas nē, un kritērijs ir viens, rezultāti. Vārdi un teorijas nav 'patiesi', 'patiesas' ir uz tiem balstītās darbības/eksploiti.

(Reply to this) (Parent)

Kad runājam par permanenci zem mijiedarbības, runa drīzāk ir par paterna permanenci, i.e. galds ar nolauztu kāju joprojām ir galds utt. Kas attiecas uz pieredzi, tad tā, būtībā, sastāv no diviem komponentiem - no uztveres (perception) un no kartes jeb modeļa, ko smadzenes "nokompilē" no uztvertajiem datiem. Pēdējais tiešām ir subjektīvs tādā nozīmē, ka ir lokāls aģenta prātam, taču uztvere ir caurspīdīga, tā ataino objektīvo realitāti ar maksimālo attiecīgās modalitātes izšķirtspēju.

Tieši tādēļ racionalitātes metodes, kuras izmantojot, tiekties uz maksimālu subjektīvās kartes pietuvināšanu objektīvajai teritorijai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne mārrutka. Galds ar nolauztu kāju var būt arī ārāmetama draza vai ffs improvizēts wakeboard ar trim kājām kuras steidzami nepieciešams nolauzt. tikai matērija un fizika saglabājas, paterni ir pakļauti gestalt switch.

Bet paternos jaukums savukārt tāds ka tieši ar viņiem, nevis holistisku Visumu, mēs operējam. Metaforiski, kā virtuālie objekti vs atmiņas reģistri.

Budistu silliness šīs metaforas ietvaros būtu skatīšanās uz Visuma mašīnkodu tādām acīm par kurām dzīvnieka gadījumā saka 'man liekas viņš visu saprot'. Ar šai operācijai sekojošu pārliecību par savu lieliskumu. Ja viņi varētu kaut ko pasākt no tādas perspektīvas, tas būtu cits stāsts - bet pasākšana diemžēl nav reliģija, pasākšana ir augšējie līmeņi austrumu cīņās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, galds ar nolauztu kāju var iegūt papildus statusu (vai zaudēt derīguma funkciju), bet lielākoties mēs to joprojām atpazīsim kā galdu, t.i., "gald-iskais" paterns būs saglabājies par spīti partial corruption of it.

Bet jā, budisms, šī visa kontekstā, pārlieku eksternalizē un pats par to sajūsminās.

(Reply to this) (Parent)