Comments: |
Cik aplami. Pie tam pat ne viedoklis, bet percepcija. Vienīgais iemesls kāpēc vispār iespējama šāda solidaritāte ir savstarpējas vienotas identitātes sajūta, ka mēs esam kopums, kas dzīvo vienā zemē, dzer no vienas akas, kuru izrakuši mūsu senči un tāda vai šāda, mums ir sava pašvaldība par savu zemi.
Ja nekas no šī nav fakts un ir tikai random teritorija, kurā mākslīgi savietotas kopā random ciltis, kas viens otrai neuzticas un negrib dzīvot pēc vieniem likumiem, tradīcijām un administratoriem, notiek haoss. Mēs to brīnišķīgi redzam valstīs, kas nolēmušas ar politisku lēmumu atteikties no nācijvalsts idejas. Viena pēc otras vairojas sociālas problēmas, kas jebkādu iespēju darboties kā vienotam sociumam soli pa solim atņem un rezultāti ir uz sejas. "Progresīvās" valstis netiek galā ar triviālām problēmām, kuras dažas dekādes atpakaļ pat nebūtu uzradušās.
Latvijas neatkarības proklamēšan ar simboliska tā pat kā jebkurš šāds akts, bet tika šādu simbolisku vienošanos rezultātā var rasties funkcionēt spējīga komūna, lai cik tur nebūtu savstarpēju ķorku, korupcijas un ņerkstēšanas par visu šo.
Vienīgais, kam es piekrītu ir tas, ka šādas krīzes kaut kādā ziņā palīdz. Ir bez maz vai vajadzīgas, lai šad tad iečekotu savu dzīvot spēju un attālinātu no pretdabīgām ilūzijām par nemirstību, nebeidzamu labklājību, vispasaules ciematiem (ļoti švaki ar solidaritāti vai jebkādu organizētību pandēmijas sakarā, visas starptautiskās organizācijas ir liekēdīga birokratūru) un marksistu/h+istu utopijām.
Taisni otrādi - šādas lietas drusku iesper domāt virzienā kā to labklājību, nemirstību nodrošināt nevis aiziet futbola čempionātos, lielkoncertos un tml hedonismā.
No šīs krīzes iespējamas dažādas sekas, tai skaitā arī diemžēl pieaugošs traibālisms un nacionālisms.
Tomēr ceru, ka redzot to, kā vīruss nešķiro pēc nacionalitātēm un politiskās piederības (vismaz kamēr tā neliek neuzvesties iracionāli un ignorēt drošības pasākumus), gribas domāt, ka iznākums varētu būt arī pieauguša solidaritāte.
Kā jau rakstīju, ir pozitīvi piemēri. Otrais pasaules karš noveda pie NHS. Lielā depresija noveda pie New Deal. Mēris noveda pie renesanses ;)
NHS un New Deal ir nacionālas mobilizācijas un koordinācijas piemēri. Nav tāda pasaules vai cilvēces NHS vai New dīla.
Nu tad līdz tam vajag tikt, nākamā stadija.
ES un visādi tur ANO un WHO demonstrē, kas šāda planetāra koordinācija, kas nenoved līdz nekompetentai, korumpētai bizantīniskai, sevi barojošai birokratūrai, nav iespējama. Cilvēka daba, sry.
ja problēma ir cilvēka dabā tad a) izrediģēt, b) papildināt ar ne-cilvēka dabas intelektiem
| |