|
[18. Feb 2020|12:02] |
Artis raksta par finansiālo neatkarību. Pēc manām domām, tāds ir (arī) cilvēks, kurš var atļauties darīt to, ko grib darīt, kuram darbs ir sirdslieta un sniedz piepildījumu, pat ja tas nekādus zelta kalnus nenes. Pēc tādiem kritērijiem kāda puse no šejienes jau ir finansiāli neatkarīgi. |
|
|
Comments: |
| From: | artis |
Date: | 18. Februāris 2020 - 16:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Tomēr uzstāšu, ka ja runājam tieši finansiālo neatkarību, tad definīcija bezkaislīgi runā tieši par tādu monetārā stāvokļa sasniegšanu, kur pamatvajadzības u.c. izdevumi var tikt nosegti ar pasīviem ienākumiem (no kapitāla pieauguma, īres īpašumiem utml.). Ja dara sirdslietu, tas, protams, ir labi—tas visdrīzāk nozīmē, ka cilvēks pārstāv kādu no t.s. brīvajām profesijām, bet tas ne vienmēr nozīmē tieši finansiālo neatkarību. Protams, šīs abas lietas var arī sakrist, bet kritērijs par darbu, kas sniedz piepildījumu, manuprāt, nav pietiekošs, lai kvalificētos tieši finansiālai neatkarībai. Darbs vienu dienu var patikt un sniegt gandarījumu, bet pēc gada jau vairs nē — finansiāli brīvs cilvēks varēs pārslēgties uz kaut ko citu, pēc saviem ieskatiem, pārējie varēs pārslēgties pēc vajadzības, jo izdevumus neviens nav atcēlis un iztika ir jānodrošina.
From: | slikts |
Date: | 18. Februāris 2020 - 22:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas mazliet izklausās pēc "iemācies kodēt" mēma. Ar nodarbinātību ir daudz sistēmisku problēmu kā busywork, ekspluatācija, atsvešinātība un automatizācija, un "laifstailisms" jeb uzsvars uz individuālajām izvēlēm tiek apzināti veicināts, lai novērstu uzmanību no iekārtas kopumā. EA ir tas pats stāsts. Taupīt, mācīties kodēt un labdarība ir labi, bet cilvēkam jau ir paveicies, ja vispār tādas iespējas ir.
Dieva dēļ, tikai nedomājiet par indivīdu preferencēm, jo tas novērš uzmanību no svētā kolektīvā, universālā un metafiziskā mērķa - gāzt kapitālismu un izcīnīt vienaldzību! Indivīdisms ir tikai feodāļu dūmu aizsegs!
| |