Nez kā tas nākas, ka tik daudz fokusa uz plastmasas maisiņiem (no kuriem, protams, mierīgi varētu atteikties - avosjka ftw), gaļu un ļopenēm, bet nekad uz miljoniem visādu plastmasas gadžetu un smārtierīču, kas ir definition of luxury product un bez kurām varētu mierīgi iztikt. Laikam, lai anēmiskajam plebam nodrošinātu kaudzēm nejēdzīgas izklaides mēra laikā (un surveilance caur google infrastruktūru).

(Reply to this) (Thread)

Da vispār mēģinājums šīs problēmas risināt ar kamapņām ``davai atteiksimies...`` ir stipri apšaubāms.

2 lietas :
a) jau minētā enerģētika - nomainam TEC uz AES visur kur var
b) izglītība [kā te vienreiz tika teikts - katrai indietei pa Bsc]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Da vispār mēģinājums šīs problēmas risināt ar kamapņām ``davai atteiksimies...`` - pilnīgi piekrītu, ka katra cilvēka personīgais pienesums klimata izmaiņu apturēšanā nevar būt ievērojams, daudz svarīgāk ir ievēlēt politiķus vai citādi ietekmēt likumdošanu un starpvalstu līgumus. Bet bez personīgā commitment tas viss ir tikai tukša runa - tā ir koordinācijas problēma, kuru nevar atrisināt vienkārši liekot kaut ko darīt citiem, kamēr paši paliekam malā.

Nesaprotu, kas ir domāts ar izglītību. Protams, izglītotie patērē vairāk. Vajag tā, lai varētu "katrai indietei būt pa Bsc" (cik dīvains formulējums - ko viņas tev tā interesē?), bet siltumnīcas gāzes tas nepalielinātu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/Nesaprotu, kas ir domāts ar izglītību./

Elementāri: Labāka izglītība => augstāks dzīves līmenis => mazāk vairošanās.
Mazāk vairošanās => mazāk patēriņa.

Tāpēc indieši kā piemērs (jo strauji vairojas) un tāpēc XX hromosomālā statusa indieši - jo tieši viņas var regulēt vairošanos.

(Reply to this) (Parent)

/Bet bez personīgā commitment tas viss ir tikai tukša runa/

Nav.

Tas ir - nav svarīgi ko tu ēd un kādus maisiņus lieto, ja tu izdomā labākus reaktorus, supravadītājus, materiālus, vadīšanas sistēmas un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent)