Cik vispār ir svarīga tāda lieta kā personal CO2 footprint? Piemēram aviācija dod tikai 2% no co2 emisijas, vairumu dot TECi. Pārejam no TEC uz AES un vairāk par pusi CO2 nost.

pie gaļas patēriņa droši vien rūpnieciski ražoti gaļas produkti. nevis medījumu gaļa. kādas konkrētas dzīvnieku sugas populācijas ierobežošanai šauti dzīvnieki, nevis tikai for fun.

Plastmasa savukārt nav par CO2 tas ir par vides piesārņošanu. Ja tos maisus neizmet vidē, tad viss ir OK.

Nez kā tas nākas, ka tik daudz fokusa uz plastmasas maisiņiem (no kuriem, protams, mierīgi varētu atteikties - avosjka ftw), gaļu un ļopenēm, bet nekad uz miljoniem visādu plastmasas gadžetu un smārtierīču, kas ir definition of luxury product un bez kurām varētu mierīgi iztikt. Laikam, lai anēmiskajam plebam nodrošinātu kaudzēm nejēdzīgas izklaides mēra laikā (un surveilance caur google infrastruktūru).

(Reply to this) (Thread)

Da vispār mēģinājums šīs problēmas risināt ar kamapņām ``davai atteiksimies...`` ir stipri apšaubāms.

2 lietas :
a) jau minētā enerģētika - nomainam TEC uz AES visur kur var
b) izglītība [kā te vienreiz tika teikts - katrai indietei pa Bsc]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Da vispār mēģinājums šīs problēmas risināt ar kamapņām ``davai atteiksimies...`` - pilnīgi piekrītu, ka katra cilvēka personīgais pienesums klimata izmaiņu apturēšanā nevar būt ievērojams, daudz svarīgāk ir ievēlēt politiķus vai citādi ietekmēt likumdošanu un starpvalstu līgumus. Bet bez personīgā commitment tas viss ir tikai tukša runa - tā ir koordinācijas problēma, kuru nevar atrisināt vienkārši liekot kaut ko darīt citiem, kamēr paši paliekam malā.

Nesaprotu, kas ir domāts ar izglītību. Protams, izglītotie patērē vairāk. Vajag tā, lai varētu "katrai indietei būt pa Bsc" (cik dīvains formulējums - ko viņas tev tā interesē?), bet siltumnīcas gāzes tas nepalielinātu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/Nesaprotu, kas ir domāts ar izglītību./

Elementāri: Labāka izglītība => augstāks dzīves līmenis => mazāk vairošanās.
Mazāk vairošanās => mazāk patēriņa.

Tāpēc indieši kā piemērs (jo strauji vairojas) un tāpēc XX hromosomālā statusa indieši - jo tieši viņas var regulēt vairošanos.

(Reply to this) (Parent)

/Bet bez personīgā commitment tas viss ir tikai tukša runa/

Nav.

Tas ir - nav svarīgi ko tu ēd un kādus maisiņus lieto, ja tu izdomā labākus reaktorus, supravadītājus, materiālus, vadīšanas sistēmas un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent)

Plastmasa dara sliktu visiem ūdens un meža iemītniekiem. Kāds dzīvnieks var neapdomīgi to apēst.Un vispār tādiem štruntiem nevajadzētu atrasties citu būtņu dzīvotnēs.

(Reply to this) (Thread)

Bija kaut kur aprakstīts, ka plastmasas maisiņus izmētā ļoti maza daļa cilvēku. Vairums viņus izmet pareizi, un tas nerada nekādu papildu piesārņojumu. Dažu idiotu dēļ visiem tagad ir jācieš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lielāka daļa plastmasas piesārņojuma dabā notiek Āzijā un Āfrikā. Nez kā klimatisti cīnīsies ar to (atbilde - viņi to nedarīs).

(Reply to this) (Parent)

Mans plāns nākošajai desmitgadei pavairot manu ekonomisko aktivitāti (ieskaitot mājas uzcelšanu) un attiecīgi vismaz divkāršot savu CO2 pēdu.

Es negribu speciāli vairot izmešus. Šai mājai, es, piemēram, gribētu saules baterijas (ja varēšu atļauties), bet fakts būs tāds, ka jebkurā gadījumā izmeši pieaugs. Vienkārši piezīmēju, ka domāšana tikai vienā virzienā – kā visu samazināt – ir diezgan neproduktīva. Dzīvei ir jāiet uz priekšu un tikai tad varam domāt arī par labām lietām – tīru dabu un ekoloģisku dzīvošanu.