Ar to turīgo vecāku bērniem mēdz būt tā: viņi pierod, ka visi jau no bērnības viņu apjūsmo kā nez ko, un sadomājas, ka tas arī ir tāpēc, ka viņš ir nez kas, nevis tāpēc, ka viņa papucītim ir nauda. Un tad, kad paaugas un tētuka nauda ne vienmēr stāv aiz muguras -- tad sanāk vai nu smagi aplauzties un krist izmisumā, vai turpināt dzīvot arvien sakairinātākā paša svarīguma apziņā, brēcot, kā neviens viņu nesaprot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izklausās pēc minētā subjekta apraksta. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, bet es še vairāk par to, ka diezgan gauži bija/ir/būs dzīvot sabiedrībā, kuŗu pārvalda tikai tie, kas jau no bērnības apjūsmoti un aplidoti. Tā ir viena no sociālās mobilitātes lielajām priekšrocībām: viņa gana lielos apjomos piegādā tos, kas pieraduši sevi pierādīt un sisties uz augšu, un viņiem jo bieži ir skaidrāks skats uz dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un nevienlīdzīgākās sabiedrības sociālā mobilitāte ir mazāka. Kas ir vēl viens iemesls, kādēļ nevienlīdzību iespēju un saprāta robežās jācenšas mazināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai diezgan bieži šajā diskursā pazūd būtiskā atšķirība starp "mazināt" un "izskaust"; jebkādiem iebildumiem, ka vienlīdzība varbūt ir pārāk liela un to vajadzētu mazināt, uzreiz seko brēkšana par Staļinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik ir pārāk liela; kurš un kā to saka; kā, kāpēc un kādā veidā to mazināt, nesačakarējot ekonomiku un neapejot legalitāti un tiesiskumu.

(Reply to this) (Parent)

Ne ko piebilst, ne atmest, tieši tā. Un tieši tāpēc nevienlīdzība - kas vairāk izriet no cilvēku dabiskās nevienlīdzības, jo, kam ōņ, cilvēki ir dažādi pēc spējām, preferencēm, vēsturiskā bekgraunda, slinkuma vai strādīguma, rakstura vai bezrakstura pakāpes - ir normāla parādība, kurai ar nekādu "pārdali" nav nekāda sakara.

(Reply to this) (Parent)