Vai tad nav tā, ka rietumu akadēmiķiem jau tāpat nav universitātēs pieeja visiem žurnāliem? Kad studēju, tad pat studentiem gandrīz viss bija pieejams, un ja kaut kas nebija, tad to varēja pasūtīt no British Library. Pasūtīšanai gan bija ierobežojums, līdz 10 rakstiem mēnesī, bet pat to varēja pacelt, ja sarunāja, ka tiešām vajag.

Pieļauju, ka šī problēma ir vairāk aktuāla nabadzīgākās universitātēs, bet jo īpaši nabadzīgākās valstīs. Tas ir līdzīgi kā ar filmu vai mūzikas pirātismu, kas patiesībā nav zagšana, ja filmu vilcēji tik un tā nebūtu spējīgi to iegādāties. Tagad, kad cenas ir kritušās (a la netflix), pirātisms vairs nav tāds kā agrāk (lai gan Ķīnā un Indijā joprojām ir spēcīgs).

Šis ir gadījums, kad ir vajadzīga lielāka starptautiska sadarbība zinātnes jomā konkrēti adresējot zinātnisko publikāciju universālu pieejamību.

(Reply to this) (Parent)