nu, līdz 17 gadiem man nebija īsti nekādu uzskatu par dievu/iem, ģimene bija parastā padomju working class ģimene, kur par ticību nerunā, vecāki dzer un strādā/nestrādā, bērni aug sava nodabā, varbūt vecmāmiņa ziemassvētkos ieminās, ka varētu aiziet uz baznīcu, tā arī nekad neaizgājām. kopumā varbūt man bija gadījuma nosliece uz ezotēriku un new age, horoskopiem, kā tīneidž meitenem tajā vecumā gadās, tad 17 gados pievērsos kristietībai līdz 27 gadiem, kad, savukārt, novērsos no ticības un beidzu ticēt...
diemžēl tas nav feiks naratīvs, 10 gadi pa vidu pakāsti :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tie neskaitāmie sekotāji, kuri Jēzu pameta, redzot viņu sistu krustā, atgriežoties pie sava tradicionālā jūdaisma arī droši vien teica, ka "desmit gadi pa vidu pakāsti, ticot šim viltus mesijam, kurš nu piesists krustā un mūs nav atbrīvojis no ļaunā romiešu jūga". To pašu var teikt arī 1. gs. nogales "kristiešiem" (grieķiem), kuri pavilkās uz gnosticismu kā the Real Thing. Gnostiķi, jūdi, pasaule jau viņus var saukt un vērtēt visādi, bet vismaz bībeliskajā terminoloģijā (t.i., spriežot pēc Kristus un viņa apustuļu vārdiem) visi šie cilvēki nemaz neskaitītos kā "kristieši". Vai Jūda bija kristietis ("es x gadus sekoju viņam, bet tad man atdarījās acis.."), spried pati.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tu ticētu tam, kas rakstīts tevis izvēlētajā cilvēku sarakstītajā grāmatā, tu neizvēlētos uzņemties soģa lomu un izlemt, kurš ir (bijis) ticīgs, kurš nē
Rom 14:
11 Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam.
12 Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.
13 Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.

Ja es esmu kļūdījusies un novērsusies no dieva nepamatoti, dievs mani tiesās, un es uzņemos pilnu atbildību par savu novēršanos, mana sirdsapziņa ir taisna un nešaubīga, klusējosais dievs, kas izmisuma pilnai lūgšanai paiet garam, nav manis cienīgs,

bet ja es no gala sākuma esmu bijusi sātana bērns, atkritēja, kas tikai maldina tādus taisnos ticīgos kā tu un noved viņu dvēseles maldos, vai esmu cēlusi pamatus uz smiltīm, vai pie pirmās vēja pūsmas izrauta ar saknēm, tad labāk nokrati pīšļus, nomazga nevainībā rokas un steidzies tālāk, un sargi savējo ticību un pārliecību no tādiem Iskariotiem kā mēs līdz galam, nemet pērles cūkām priekšā un nebiedrojies ar neticīgajiem :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka kristietim ikdienā un praksē diez ko nevajadzētu spriest par un tiesāt CITU KRISTIEŠU ticību (vai tās gradācijas, kaut gan gradācijas tur nevar būt, vai nu ticība ir, vai arī tās nav), bet šajā gadījumā tu kā nekristiete vai ekskristiete piesauci savu personīgo pieredzi kā nosacītu evidenci, lai sniegtu atbalstu kādam gedymina argumentam, uz ko - loģiski - nākas norādīt, ka tas nekam neder, sevišķi spriežot par veidu, kā izsakies par kristiešiem/nekristiešiem, kā arī sevišķi ņemot vērā veidu, kā kristietības centrālais teksts raksturo tos, kuri ir atkrituši no ticības.

visi šie tavi "klusējosais dievs, kas izmisuma pilnai lūgšanai paiet garam, nav manis cienīgs" u.c. izteikumi gluži vienkārši liecina, ka tu tiešām neesi iedziļinājusies. tur pat mācītājs vai kāda specifiska pastorālā aprūpe nebūtu vajadzīga, pietiktu ar vienkāršu, gana atvērtu un pacietīgu Ījaba grāmatas vai neskaitāmu citu vietu lasījumu un kontemplāciju. no otras puses, protams, liela daļa atbildības var arī gulties uz draudzes ganu, kurš, acīmredzot, arī nav bijis savos uzdevumu augstumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

trešo reizi rakstu, ka es īpaši uzsvēru jau pirmajā teikumā, ka tas nav pierādījums,
vnk padalījos ar savu personīgo pieredzi, nevajadzēja :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un es vienkārši izliku secību, kāpēc uz šo metareliģisko komentāru reaģēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gan jau Krišjānis arī pēc laiciņa sūrosies par pakāstajiem gadiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es sūrojos par pakāstajiem gadiem cibā, veltīgi mēģinot remdēt iekaisušu prātu slapjos sapņus.

(Reply to this) (Parent)

Diez vai, esmu pieskāries tikai kādiem 10-15% no kristietības, līdz mūža galam laiks vēl pietiks. Piemēram, es pagaidām vēl nemāku grieķu un senebreju valodu, man ir tikai rudimentāras zināšanas par jūdaismu - kas savukārt ir viena no galvenajām atslēgām uz pilnāku kristietības sapratni utt. Kā redzi, darba atliku likām, tas ir tikai ceļa sākums. Pievienojies arī tu, pēdējais laiks tik racionālam un zinātniskam prātam daudz maz mēģināt atbrīvoties no iracionāliem, nepamatotiem aizspriedumiem, laiks tapt nedaudz atvērtākam un atmest visu to aklo dogmātismu.

(Reply to this) (Parent)