making sense - Labāk nekā racionālisms [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

Labāk nekā racionālisms [16. Nov 2017|19:35]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man patīk tā teorija par pieciem pieaugušo attīstības līmeņiem. (Izņemot to par to, cik procentu cilvēku ir iestiguši kurā tur līmenī, tas izskatās pēc pēc smug bullshit, put down to make one self feel better than the rest of us just because of reading this and being interested in self-development.)

Postmodernisms ir ļoti svarīgs. Postmodernisms ir atstājis milzīgu ietekmi uz to, kā cilvēki sadalās par šiem līmeņiem. Pēc postmodernisma ir kļuvis vieglāk izlauzties no sistēmiskās domāšanas līmeņa. Bet ir kļuvis arī grūtāk to sasniegt, un lielākā daļa sistēmisma noraidītāju nevis kaut kur paceļas, bet nolaižas līdz traibālisma līmenim.

Modernās politiskās kustības balstās uz trešo līmeni. Alt-right cilvēku pamatdarbība ir sistēmisma, institūciju, globālisma kritizēšana par labu kopienai (community). (Tāpat varētu arī kritizēt SJW alt-right vietā, bet baidos, ka viņu attieksmes un līdzekļu kritizēšana tiks interpretēta kā mērķu kritizēšana. Labi, ka ir alternatīva grupa, kura ir ne tikai kaitinoša, bet arī kļūdās attiecībā uz gandrīz visu.)

Tā vietā, lai atteiktos no sistēmisma, vajag pacelties pāri konkrētām racionālisma / sistēmisma instancēm un pielietot to tikai tajās jomās, kurās tas strādā, nevis mēģināt konsistenti izmantot visur. It kā acīmredzama doma, bet empīriski redzams, ka to ir ļoti grūti apzināties un realizēt. Praksē visbiežāk sanāk nevis sistēmas, kuras kalpo cilvēkiem, bet sistēmas, kurām kalpo cilvēki - Dievs, valsts, tiesas, nereti pat universitātes, reizēm pat zinātne (ja to mēģina pielietot visur) utt.
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:16. Novembris 2017 - 21:46
(Link)
''In Stage 5 one’s sense of self is not tied to particular identities or roles, but is constantly created through the exploration of one’s identities and roles and further honed through interactions with others.

This is similar to the Buddhist concept of an evolving self — a self that is in constant flux, ever changing.''

Welp, tas viss ir ļoti jauki, bet vairums cilvēku nevar atļauties katru dienu ēst LSD. Un ar atļauties es nedomāju finansiāli.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:16. Novembris 2017 - 21:52
(Link)
es to saprotu drīzāk tā, ka cilvēks spēlē konkrētu lomu, bet apzinās, ka var pacelties pāri tai lomai.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:16. Novembris 2017 - 22:52
(Link)
Ar apziņu vien nepietiek. Diemžēl.
From:(Anonymous)
Date:16. Novembris 2017 - 23:22
(Link)
No virspuses izskatās, ka šim kājas varētu augt no Kolberga sešinieka https://en.wikipedia.org/wiki/Lawrence_Kohlberg's_stages_of_moral_development , ne tā? Kolbergs gan ņēmis fokusu šaurāk, bet reizē arī savā ziņā tāpēc šķiet kaut kā trāpīgāk uzķēris. Šis piecinieks it kā mēģina skatīt plašāk, bet līdz ar to arī rada vairāk tādu kā izsmērētāku, nekonkrētāku iespaidu.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:17. Novembris 2017 - 12:59
(Link)
ok, palasīšu.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:17. Novembris 2017 - 03:09
(Link)
Es teiktu, ka abas minētās grupas kļūdās aptuveni vienādā mērā, taču tieši izvirzītās hipotēzes sakarā man visvairāk nav skaidrs, ar ko tā ir pārāka par n-tajām citām ad hoc un nefalsificējamajām sociālo zinību hipotēzēm, kas ir bijusi šo jomu iezīme kopš paša to sākuma.

Kā personisks "garīgās attīstības ceļš"? Fine, ja tas kādam šķiet saistoši.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:17. Novembris 2017 - 12:54
(Link)
Tāpat kā ar jebkurām citām hipotēzēm ārpus zinātnes. Heiristika tai ir pievērst uzmanību, ja ir zināms, ka cilvēki, par kuriem ir pozitīvs, gudrs iespaids jau tai pievērš uzmanību.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:17. Novembris 2017 - 17:10
(Link)
Manuprāt, "hipotēzes [kas attiecas uz empīriku, pretstatā tīrajai matemātikai] ārpus zinātnes" ir oksimorons vai vismaz aplamība, savukārt vai nav tā, ka piedāvātā heiristika reducējas uz argumentu no autoritātes?
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:17. Novembris 2017 - 17:53
(Link)
Dzirdot šādus apgalvojumus, kas izklausās pēc "bez zinātnes nekas cits neeksistē", vienmēr ir grūti saprast, cik lielā mērā jūs paši tam ticat, cik tā ir izlikšanās spēle.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:17. Novembris 2017 - 18:29
(Link)
Epistemoloģiskā plānā neeksistē nekas cits bez/ārpus universālā sadalījuma, kam ontoloģiski atbilst pilns mūsu gaismas konusa saturs (pieņemot, ka neeksistē FTL informācijas pārraide; ja tā eksistē, tad "viss" ir attiecīgi lielāks un vienāds ar vismaz mūsu inflācijas domēnu). Zinātne/-iskā metode ir "tikai" labākais šobrīd eksistējošais praktiskais tuvinājums šī sadalījuma dažādu reizinātāju nolasīšanai no ienākošajiem datiem (kas ir tas pats, kas hipotēžu sastādīšana un pārbaude).

Ir, protams, arī citas, nezinātniskas, metodes, kas, eksplicīti vai nē, pretendē uz to pašu, bet, skatoties uz rezultātiem, to track record lielākoties ļoti tālu atpaliek.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:17. Novembris 2017 - 18:41
(Link)
^''Most intellectual way to be unintelligent.''
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:18. Novembris 2017 - 02:59
(Link)
Padod ziņu tad, kad zinātnisko metodi plaši un ar panākumiem izmantos cilvēku savstarpējās attiecībās, bērnu audzināšanā, mākslas novērtēšanai, jaunradē, ētikā, politikā, ikdienas dzīvē un n citās jomās. Gaidīšu panākumus.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:18. Novembris 2017 - 06:05
(Link)
Sarunāts.

Es gan baidos, ka reālie šķēršļi tādas prakses plašai izplatībai radīsies no tieši pretējās puses (t.i., nevis no zinātniskās metodes nepiemērotības šajos domēnos, bet no cilvēku dziļas un plašas pieķeršanās pierastām (un, for the most part, kaut kādā mērā darboties spējīgām) specializētām heiristikām un no kompartmentalizācijas, kas šajā gadījumā izpaužas kā priekšstats par zinātnisko metodi vai racionalitāti un evidence-based reasoning in general kā kaut ko, kas sākas un beidzas laboratorijā).