making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[10. Sep 2016|12:15]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:10. Septembris 2016 - 17:19
(Link)
Vizuālā māksla vai mūzika ir ''morāla'' tad, kad demonstrē skaistumu. Tieši šī iemesla pēc pastāv jēdziens ''dekadence'', jo dekadenta māksla kā likums demonstrē neglītumu un vulgaritāti. Analoģiski literatūra var atspoguļot kādu objektīvu ''profound'' patiesību par cilvēka dabu, pat ja tās ēnas pusi, taču ar skaidru ētisko kompasu kā tas ir Dostojevska darbos (teiksim, Raskoļņikovs izrīkojās nelietīgi un visa viņa taisnošanās/racionalizācija ir sātaniska diršana) vai arī var atspoguļot realitātes degradēto un ļauno pusi kombinācija at paštīksmināšanos un pošļaķinu pošļaķinas pēc. Mind you, es pat neteiktu, ka tāda māksla nekad nevar būt talantīga, bet no tās atdod puvuma smaka. Sorōkins laikam no manis lasītajiem mūsdienu rakstniekiem atbilstu pēdējam variantam vislabāk. It kā prot vārdus likt kopā, bet viegls mentāls vēmeklis krājas smadzenēs visu to lasot.
From:(Anonymous)
Date:10. Septembris 2016 - 17:54
(Link)
Doma tāda, ka skaistais liek tiekties pēc skaistā, vairo skaisto un tāpēc skaista māksla ir morāla? Neiebilstu, bet to pašu var paveikt neglītais; tas var atbaidīt, paveikt tādu kā dēmonu izdzīšanu, ar apgriezta paņēmiena palīdzību novedot pie tā paša skaistā, liekot to apzināties tā trūkumā. Vispār man visvairāk problēmu sagādā tāda dzelžaina skaista sajūgšana ar morālo. Var skatīt skaisto kā kaut ko pašpietiekamu, un morālo kā tikai vienu no iespējamiem to veidojošiem elementiem - ne obligāti nepieciešamu.

[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:10. Septembris 2016 - 18:12
(Link)
Piekrītu tad un tikai tad, ja neglītuma izrādīšana nav kā pašmērķis vai nihilistiska ņirgāšanās. Tipisks piemērs iekš kino - Tinto Brass vai atsevišķi Bertoluči gabali. Var parādīt realitātes skarbumu, bet vajag būt kaut kādam ''redemption'' momentam kombinācijā. Tarkovska Rubļovā arī pamatā rāda diezgan daudz pretīgu ainu un cilvēku negantumu, taču pēc tam parāda, ka pastāv arī labais, kas to izpērk. Es neesmu par mākslas vai jebkādu citu cenzūru. Manuprāt tam vienkārši jāaudzinās sabiedrībā pēc noklusējuma, jo tas ir apmēram kā ar audzināšanu kā tādu. Ja tētis vai mammā rīkojas pretīgi, brutāli, nekārto māju, visu laiku dzer vai kā citādi, tad arī bērns izaugs defektīvs. Mākslai ir liela ietekme uz tās patērētājiem, tāpēc labam māksliniekam pašam būtu jābūt ļoti atbildīgam par tās morāli.