|
10. Sep 2016|17:19 |
|
Vizuālā māksla vai mūzika ir ''morāla'' tad, kad demonstrē skaistumu. Tieši šī iemesla pēc pastāv jēdziens ''dekadence'', jo dekadenta māksla kā likums demonstrē neglītumu un vulgaritāti. Analoģiski literatūra var atspoguļot kādu objektīvu ''profound'' patiesību par cilvēka dabu, pat ja tās ēnas pusi, taču ar skaidru ētisko kompasu kā tas ir Dostojevska darbos (teiksim, Raskoļņikovs izrīkojās nelietīgi un visa viņa taisnošanās/racionalizācija ir sātaniska diršana) vai arī var atspoguļot realitātes degradēto un ļauno pusi kombinācija at paštīksmināšanos un pošļaķinu pošļaķinas pēc. Mind you, es pat neteiktu, ka tāda māksla nekad nevar būt talantīga, bet no tās atdod puvuma smaka. Sorōkins laikam no manis lasītajiem mūsdienu rakstniekiem atbilstu pēdējam variantam vislabāk. It kā prot vārdus likt kopā, bet viegls mentāls vēmeklis krājas smadzenēs visu to lasot. |
|