čīkstuļa pieraksti

tik snieg un snieg, un snieg.
viss balts.
ar sniegu naak klusums un miers, un (man) prieks.
cik skaisti.

cik labi būt jaunai!
ja man kāds tagad jautātu, kā man iet, es teiktu, lieliski!
tā, kā vajadzētu būt pēdējā kursā. dullums, smiekli un prieks. daudz mācību. bet arī viss dullums. un prieks.
un es beidzot saprotu, cik ļoti man tā visa pietrūks.
tās bezrūpības.

es neklaboju, kad man iet labi. vasara bija skaista, tik, tik, tik ļoti skaista. ar garšīgiem un ne tik garšīgiem dzērieniem un ēdieniem, ar pārmērīgu steigu un gulēšanu jūras krastā, ar to vēsmu, ko var dabūt tikai tad, kad brauc lejā no kalna ar riteni, un ar draugiem, draugiem un vēl citiem draugiem.
vakar ierados anglijā, un visas emocijas šķiet pliekanākas. es vēl joprojām īsti nesaprotu, ko es šeit daru un kāpēc es šeit esmu. bet vēl tikai gads. mērķus nospraužot, ir vieglāk. tāpēc mērķus tagad mēģinu izdomāt. uzrakstīt lielisku bakalauru. savest sevi kārtībā un saprast, ko es domāju un to, kas es esmu. varbūt nevis saprast, bet beidzot pieņemt un nebaidīties no cilvēkiem. mazliet vairāk smaidīt, mazliet mazāk ironizēt. mazāk skepses, vairāk noticēt. beigt izlikties un nekaunēties. nesastrādāt daudz muļķību, bet ļauties impulsiem.
impulsiem šovasar, rīgā, klausīju. un pakļaušanās tiem, tas laiks nebūtu bijis tāds, kāds tas bija. un es zinu, ka mani tur gaida. es beidzot zinu, un nebaidos.

anglijā nav odu. man tas liekas ārkārtīgi jocīgi.

(mācos eksāmenam, kas ir pēc aptuveni 6 stundām. nez, moška savas divas stundas sanāks pagulēt..)

es rītvakar būšu mājās. uz veselām 12 dienām, tas liekas kā sapnis. kopā ar mani viens no maniem šejienes labčomiem, kam izrādīšu rīgu un šis padauzīsies pa tallinu. tīri feini.
bet tagad atpakaļ pie primātiem un evolūcijas. pēdējo reizi mana bakalaura studiju laikā rakstu eseju par evolūciju. jocīgi.

sāp viss - rokas, kājas, mugura, galva un acis.
darbs šonakt bija nogurdinošs, bet pēc katras nostrādātās stundas tā doma "būs par ko īri samaksāt" kaut kā nedaudz atlaida i kājsāpes, i mugursāpes. materiālistiski, jā, varbūt bēdīgi, jā, bet es gribu šeit būt. es gribu mācīties to, ko mācos. un bez īres nekā.
šonakt mēness dilst, un ir ļoti spožs. un atkal nedaudz kājas atlaida.

ārā līst. beidzot līst. gaiss ir citādāks.
stāsta, ka ziema šeit ejot uz beigām.
tagad tik jāgaida februāra beigas un pirmās sniegpulkstenītes.
būs pavasaris.
un man paliek labāk. pati sevi saprotu drusciņ labāk. liekas, ka esmu bijusi aizmigusi. ilgu laiku.

šonakt darbs beidzās divos, bet tik piecos pārrados mājās. bija ik-pēc-slēgšanas pasēdēšana ārā pie bāra, bija ļoti feini un socializēšanās taču ir laba lieta, vai ne? tik tagad nedaudz dulla galva un, šķiet, ka vajadzētu iet gulēt, jo rīt esmu ieplānojusi vispārēju tīrīšanu mājās. man ir aizraujoša dzīve, ne? mājas, darbs, bibliotēka.. bet nu tas tikai pagaidām:) drīz jau visi čomi un čommenes atgriezīsies no brīvlaikiem un viss atkal būs, kā ierasts.
biju ciemos šonedēļ, biju birminghemā. patika, prieks bija satikt draugus un prieks bija izrauties no rutīnas, kurā biju iesēdusies. vienīgais, tas vājprāts, kas te darās, jo ir sniegs, gan nav nekas labs. autobuss UZ biminghemu tika atcelts, tāpēc nācās pirkt super-dārgas vilcienbiļetes, vilcienI NO birminghemas bija novēloti, biju domājusi izbraukt 10.30, bet beigu beigās izkustējos no vietas tikai 16.30. vājprāts. pašlaik riebjas sabiedriskais transports:)
bet labā ziņa - boss teica, ka pārbaudes laiku esmu izturējusi, tā kā izskatās, ka man būs pastāvīgs darbs:)
un viss principā ir labi.

vēl joprojām neticas, ka Rage Against the Machine tika britu topa 1. vietā šajos ziemassvētkos.
njā, tas pierāda, ka ja masa kaut ko ļoti grib...
forši! :)

un man likās, ka tik labi tieku ar sevi galā. ar savu vienatni.
skaipojām ar ģimeni šodien, visi bija klāt (kas parasti nekad nenotiek) + brāļa madara arī bija. viņi man rādīja, kā atver savas dāvanas. smaidīju, smējos, bija baigi jauki. un jutos kā baigais varonis, ka nebija jāraud un nekreņķējos.
bet nē. tagad asaras saskrēja acīs. sevi žēloju.
bet nekas. rīt darbs. tad jau viss aizmirsīsies, cerams.

šeit ļoti skaisti snieg. tā kā pasakās, tik skaisti. un ir prieciņš, un nav vientuļi.
ziemassvētku vakarā un vecgada vakarā strādāšu. eh.

teikšu godīgi - šogad ir daudz, daudz vieglāk un foršāk. šķiet, ka beidzot šeit jūtos labi. protams, ilgas pēc tādām lietām kā tas neaprakstāmais māju siltums un mīļo cilvēku klātbūtnes, manuprāt, nekad īsti nepazudīs, bet es beidzot sāku ar to sadzīvot, un cenšos mīļus cilvēkus atrast arī šeit.
domāju, ka problēma pagājušā gadā bija tā spītīgā vēlme nepieaugt. gribējās palikt tajā pus-pusaudža, pus-jaunieša, pus-pieaugušā fāzē, kurā bija tik sasodīti ērti - ar tevi rēķinās, bet tomēr nekādu īstenu atbildību neviens vēl nesagaida. ja godīgi, tāda nopietna atbildība mani biedē vēl joprojām, kas tad tur ir tik patīkams? rēķini, veļas mazgāžana, ēst gatavošana un nepārtraukta plānošana. vidusskolā bija jautrāk - tik ej uz skolu un pelni atzīmes - viss tavs darbs. bet tagad.. tagad ir citādāk. lai gan tas nāk ar saviem plusiem, to nevar noliegt. jo var pirkt skaistas kurpes, un nekur nevienam nav jāatskaitās, un visiem viss vienalga.
bet jūtos kā iemesta kaut kādā filmā, kur vēl kāds piespiedis fast-forward pogu.
un vēl nesen lekcijās runājām par laika un small world fenomenu (six degrees of seperation).. tikai neviens nepamācija, kā to laiku palēnināt un kā izmukt no tās small-world. varbūt nemaz nevajag, jo, izrādās, ka man nevajag nekādus six degrees, man ir viens degree līdz Tonijam Blēram caur vienu no maniem mīļākajiem lektoriem. un ja jūs nesaprotiet, par ko es tagad runāju, tas nekas. :)
paklausieties Ryan Adams. es oh my sweet carolina klausos uz repeat.
nesaprotu, kāds šodien ir garastāvoklis. vai tas ir skumjš, vai melanholisks, vai piepildīts. reti tā sanāk, ka nevar saprast, bet šodien nezinu. gribās raudāt, dusmoties un samīļot visus vienlaicīgi. iešu sportot, varbūt dumjība kaut kur ar sviedriem aizplūdīs.
uzredzi.

pirmaa nedeelja ir garaam, seezhu biblioteekaa, printeeju CV un viskautkaadus maaciibu materiaalus. ljoti gribaas eest, jaaiet maajaas uztaisiit ko garshiigu par godu sveetdienai.
pirmgadnieki uzvedas kaa absoluutie kjeemi, vispaar ir diezgan smiekliigi skatiities, kaa liela dalja klumpacho atpakalj uz kojaam, knapi tureedamies kaajaas.
te ir ljoti auksti. un vienam paziistamam ir cuuku gripa. un man ir sajuuta, ka es esmu slima.
tas taa iisumaa. aarkaartiigi neiteresanti un taa, bet vismaz "atziimeejos". kad maajaas buus internets, tad arii varees ko jeedziigu pieklabot.
chau

šodien te līst lietus visu dienu.
bet vispār jau iet man labi. satieku draugus, kaifoju par mūsu jauno māju (kurā diemžēl pagaidām vēl nav interneta). ceturtdien sākas lekcijas, pirmā jau plkst. 9, sasodīts!

pēc 15minūtēm uz lidostu. un tad prom. līdz ziemassvētkiem prom. sākas 4. reize.
brīžiem kaklā sakāpj kamols, asaras saskrien acīs un nevar parunāt. tad paelpo, tad paliek labāk. cilvēkam vajag gaisu.
atvadas vakar vienas no skaistākajām, kas jebkad bijušas jebkuram cilvēkam. es zinu.
atā atā

tikko nopirku biļeti uz UK. lidoju prom 3. oktobrī. kā man tagad justies?

gribu strādāt. gribu darbu.
laikam jāizpilda tas pieteikums uz bārmenes amatu nākamajam mācību gadam. ej nu sazin, moš dabūšu?

es gribu mājās, pie mammas, pie tēta, pie brāļa, pie tiem, kas mani sargā, kur viss ir labi, pazīstami un droši, es gribu noslēpties savā gultā un sagaidīt, kad mamma atnesīs tēju, es gribu runāties ar tēti par politiku, es gribu muļķoties ar brāli, ES GRIBU MĀJĀS!! 3 nedēļas liekas kā mūžība, un es gribu gulēt savā gultā un būt ar saviem cilvēkiem (tobiš ģimeni) tieši šobrīd. man vienalga, ka es tagad čīkstu, bet sen tik ļoti neesmu izjutusi ģimenes siltuma trūkumu. tik ļoti gribās ieritināties drošā, siltā vietiņā un zināt, ka ir kāds, kas par tevi parūpēsies. te neviens par mani nerūpējas, te es sitos pati.

vakar bija izcils pasākums, atpakaļ uz savu universitātes pilsēteli tikām tikai 8os no rīta. biju solījusies šodien arī doties, bet nav ne spēka, ne gribēšanas, ne naudas.
nolakoju sarkanus nagus, tūdaļ skatīšos donnie darko, pēc tam s.darko, kas galīgi neturot līdzi pirmajai daļai, bet noskatīties gribās tāpat. pagaidām viss labi. bet jo tuvāk nāk mājāsbraukšanas brīdis, jo vairāk gribās mājās.

ārā silts, saulains. vakar pusstundas laikā apdega pleci.
tagad ēdu ķiršus, rīt mācīšos ārā, tepat ir botāniskais dārzs, kurā var vāļāties cik vien gribās. tāda anglija man patīk. bet tomēr drusku mājās gribas.