čīkstuļa pieraksti

pirmspēdējais eksāmens bija šodien, pēdējais pēc 5 dienām.
nolēmu, ka tā kā pēdējo mēnesi ēst principā nav bijis laika un svara kritums jau sāk palikt nepatīkams, jāuztaisa varena fiesta ar mīļākajiem ēdieniem un jāēd kā negausim, skatoties kādu labu filmu.
nesanāca. ne izēšanās, ne labā filma. visi ēdieni ir, apēdu labi ja pusi no viena, nelabi palika. tagad mēģinu ņammāt zemenes, negribīgi iet iekšā, bet nu taču zemenes!!
filmu neatradu, ko skatīties, kas šovakar ietu pie sirds. un baigi nāk miegs, tāpēc varbūt ekstensīvie plāni jāatliek līdz patiesajām eksāmenu beigām un varbūt līdz brīdim, kad būs apetīte uz ko citu, ne tikai kafiju.

anglijā nav odu. man tas liekas ārkārtīgi jocīgi.

(mācos eksāmenam, kas ir pēc aptuveni 6 stundām. nez, moška savas divas stundas sanāks pagulēt..)

nezinu, vai tie divi vakardienas eksāmeni nolikti vai nenolikti, man ir sliktas priekšnojautas. vakar vispār liels kreņķis bija, droši vien tāpēc, ka nekad iepriekš nav bijis tā, ka par kādu akadēmisku padarīšanu būtu ļoti jāpārdzīvo, vienmēr viss nācis viegli. bet šoreiz ne. runāju ar mammu pa telefonu pēc eksāmena, viņa, kā jau parasti, pēc diviem vārdiem saprot, kas vainas. pēc tam vēl sliktāka sajūta, jo mamma sabēdājās, ka man bēdīgi, cenšoties man ieskaidrot, ka nekas taču arī nebūs, ja nebūs nolikts. vēlāk tētis piezvanīja, bija mīļš un nomierināja, bija pozitīvs. un tas viņam liels panākums, ņemot vērā konstanto depresiju un to, ka viņš ir vispesimistiskākais cilvēks, kuru jebkad esmu satikusi. teica, kas gan esot students, kas kādreiz nav izgāzies eksāmenos?
tad jau redzēs. pēc pusotras nedēļas zināšu, vai augusta beigās jābrauc atpakaļ pārlikt. cerams, ka ne. ļoti negribās.
pirmdien pēdējais un tad jau viss. un tad miers.

pirmdienas rīts, rīt eksāmens, neko daudz neesmu mācījusies, bet man drausmīgi nāk miegs, tāpēc jāpaguļ kādas 2stundas. un tad mācīšanās maratons. un tas jādara pa dienu, jo nakti šoreiz, šķiet, neizturēšu.
gribās čīkstēt, bet nedrīkst, jo viss taču kārtībā. it kā.

8 stundas līdz eksāmenam.
neteiktu, ka nav bail, jo pārliecināta jūtos tikai par vienu tēmu, par kuru pat nezinu, vai tā būs eksāmenā. bet cerēsim, jo pēdējos 10 gadus tā IR bijusi eksāmenos.
gulējusi neesmu, bet miegs nenāk. galvenais tik, lai lūzuma punkts neuznāk eksāmenā.
un galvenais nolikt, jo negribu braukt atpakaļ augustā, lai liktu eksāmenu.. :/
un rīt vēlviens. bet tas vieglāks.
aih.

janvārī gribēju uzlabot savu pašdisciplīnu. janvāra beigās konstatēju, ka tā ir garām. ir maija beigas, un vēl joprojām nekas neizdodas. mana pašdisciplīna vēl joprojām sūkā, man eksāmens otrdien, a man pilnīgi pofig, ka neko vēl neesmu mācījusies. kaut kādas drausmas.