čīkstuļa pieraksti

nezinu, vai tie divi vakardienas eksāmeni nolikti vai nenolikti, man ir sliktas priekšnojautas. vakar vispār liels kreņķis bija, droši vien tāpēc, ka nekad iepriekš nav bijis tā, ka par kādu akadēmisku padarīšanu būtu ļoti jāpārdzīvo, vienmēr viss nācis viegli. bet šoreiz ne. runāju ar mammu pa telefonu pēc eksāmena, viņa, kā jau parasti, pēc diviem vārdiem saprot, kas vainas. pēc tam vēl sliktāka sajūta, jo mamma sabēdājās, ka man bēdīgi, cenšoties man ieskaidrot, ka nekas taču arī nebūs, ja nebūs nolikts. vēlāk tētis piezvanīja, bija mīļš un nomierināja, bija pozitīvs. un tas viņam liels panākums, ņemot vērā konstanto depresiju un to, ka viņš ir vispesimistiskākais cilvēks, kuru jebkad esmu satikusi. teica, kas gan esot students, kas kādreiz nav izgāzies eksāmenos?
tad jau redzēs. pēc pusotras nedēļas zināšu, vai augusta beigās jābrauc atpakaļ pārlikt. cerams, ka ne. ļoti negribās.
pirmdien pēdējais un tad jau viss. un tad miers.