es gribu mājās, pie mammas, pie tēta, pie brāļa, pie tiem, kas mani sargā, kur viss ir labi, pazīstami un droši, es gribu noslēpties savā gultā un sagaidīt, kad mamma atnesīs tēju, es gribu runāties ar tēti par politiku, es gribu muļķoties ar brāli, ES GRIBU MĀJĀS!! 3 nedēļas liekas kā mūžība, un es gribu gulēt savā gultā un būt ar saviem cilvēkiem (tobiš ģimeni) tieši šobrīd. man vienalga, ka es tagad čīkstu, bet sen tik ļoti neesmu izjutusi ģimenes siltuma trūkumu. tik ļoti gribās ieritināties drošā, siltā vietiņā un zināt, ka ir kāds, kas par tevi parūpēsies. te neviens par mani nerūpējas, te es sitos pati.