Man ir principiāli iebildumi pret jebkādiem aizliegto grāmatu sarakstiem un šādu sarakstu veidošana un realizācija asociējas tikai un vienīgi ar totalitārām tendencēm un režīmiem. Var un vajag diskutēt par to, ko mācīt skolās utt utjpr. Bet pat neiedziļinoties detaļās ir skaidrs, ka šāda saraksta sastādīšana ir plašāks žests noteiktas ideoloģijas un politikas kontekstā. Iniciatīvas autoru uzskatā šīs grāmatas, protams, ka būtu jāaizvieto ar bībeli. That much for the liberty and freedom of spīč. Mani neizbrīna, ja šim pieslienas vispār nedomājot, tas tikai liecina, ka izpratne par brīvības jēdzienu atbilst šauram ideoloģiskam uzstādījumam. No offence, man nav spēka un laika kēpāties šeit, bet tavas iedomas par būšanu 'ārpus propogandas' ir, kā lai saka, cute. Isā atbilde: labs lēmums, šaubu nav.