starp citu - kāda gan atšķirība, ko slavinās vai neslavinās vēlāk. Ja vien netic kādai aizkapa dzīvei, kad varēs garīgā veidā uzturēties dzīvajo vidū un noklausīties viņu spriedumus, tad jebkurš normāls cilvēks labāk gribēs uzreiz un tagad. Tāpat kā varu derēt - K.Brektem daudz labāk tagad gribētos drātēt visas tās grūpijas un intervēties pa žurnāliem, un dzert krutos tusos, nevis cerēt uz kaut kādu atzīšanu vēlāk, kad tas vairs galīgi nebūs ne interesanti, ne vajadzīgi.
Tā kā par tiem darbiem var strīdēties no visādām perspektīvām, bet no šīs - tur tiešām viss ir kārtībā un tādā ziņā K.Brekte ir panācis to, ko katrs mākslinieks pēc būtības arī vēlas. Līdzekļi, savukārt, jau ir pavisam citas diskusijas objekts.