Doma nav diži nopulēta, jo tikai paplašinu Bourgois teikto. Tomēr nevaru piekrist tam, ka jēdziens būtu neobligāts, vai lieks. Piekrītu, pārmaiņas var mainīt virzienu, arī lielas pārmaiņas. Bet pat represīvi režīmi uzreiz nenosaka to, ka mainīsies lielāku pārmaiņu konteksts, ja ar kontekstu šeit saprotam sociālās ideoloģijas un epistemoloģijas sakausējumu. T.i. maisam gals ir vaļā, idejas un to pamatojumi nevar tikt vnk atcelti, kā nebijuši, tie var un mainās, bet neizzūd. Tāpēc interpretācija, following Bourgois, ko šādi režīmi vēlas izplatīt, ir ka noteiktas pārmaiņas ir kaut kas individuāls, izolēts, patoloģisks, nevis drīzāk 'loģisks', likumsakarīgs sociokultūrālas evolūcijas efekts. Kaut kā tā.