Ir vērojama aizraušanās ar 'jaunumu' meklēšanu un atklāšanu, kaut gan reāls militārs konflikts ir tāds pats, kāds vienmēr, asinis, ciešanas un līķi. Un tā iespējamība nav mazinājusies, manuprāt. Īsāk sakot, guns matter.
Mediji tehnoloģiski ir mainījušies un tam ir liela nozīme, bet propagandas paņēmieni tie paši labi zināmie un darbojas labi.
Kas man šķita interesants šajā rakstā ir arī tas, ka tiek aprakstīts un lietots 'non-linear war' koncepts, bet parsvarā visa analīze rotē ap Kremli kā galveno šī procesa aģentu. Cik es saprotu, tad šis koncepts pēc idejas ir decentralizējošs un koncentrēties tik ļoti uz vienu elementu ir pārak virspusēji. Bet es saprotu, ka FP komentāra mērķis nav izvērst vispusīgu analīzi un, visticamāk, autoram ir savas simpātijas.