Pēc deadline darbu trakuma un laika saspīlējuma, kad viss sastājas kā uz klints malas un tad gāžas pāri, iestājās klusums un miers. Klausos kā Sia
smuki dzied un domāju, kā tas nākas, ka dažkārt atskatoties, ko esam padarījuši, izveikuši, rodas dīvaina 'tas tiešām esmu es?' sajūta.