Suminājumi. Stāžs, protams, gana liels lai izrādītos būtisks. Ar rakstīšanu man ir tas pats, jo kašķēties negribas, kaut ko diži paskaidrot arī negribas, personiskajā dzīvē totāla rutīna, kuras literāri-mākslinieciskai apcakošanai nav iedvesmas.

Atliek šādas opcijas: dažs interesants citāts vai mūzikas gabaliņš, spontāna reakcija uz kaut ko sabiedrībā notiekošu, vai arī (pārmaiņas pēc) neparasta subjektīvā pieredze, ar ko gribas padalīties.

Proti, tie, kas raksta reti, necenšas savu garlaicīgo dzīvi izpušķot "uz papīra". No otras puses, garlaicīga dzīve nav identiska ar garlaicīgu personību.