Visgaršīgāko kapučino mūžā dzēru pirms dažām dienām Kembridžas tirgus placī. Mazliet saīdzis un noguris no pūļa klīdu un šķendējos, ka visur kafejnīcas pilnas ar apmeklētājiem, līdz ieklīdu tirgū un ieraudzīju pavisam necilu kafijas pārdotuvi - tādu kā lauka virtuvi, palielu kafijas kannu. Ja nemaldos, tā arī virsū bija rakstīts un arī uz krūzītes - coffee for outings, vai kaut kas tamlīdzīgs. Blakus zem brezenta bija izvietoti četri mazi alumīnija galdiņi un ļodzīgi krēsli. Apsēdos ar savu kafiju tur un pēc pirmā malka sajutu, kā īgnums un nogurums pazūd kārtīgās, biezās putās.