Draudi identitātei izraisa aizspriedumus, neiecietību un brutalitāti. Ieceri būvēt mošeju Ground Zero tiešā tuvumā daudzi uztver kā draudus nozīmīgam viņu, rietumu - kristīgās pasaules, personības identitātes elementam - vienojošām mocekļu ciešanām, kolektīvi pārdzīvotai katastrofai. Ground Zero ir gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ar asinīm iezīmēta (Geert Wilders: "This is where we have draw the line.") svētvieta un tā kalpo kā ikgadēja rituāla atceres telpa. Šķietami tie, kas 2001. gada 11.septembrī padarīja "mēs - viņi" nošķīrumu vēl blīvāku, tagad grib šo nošķīrumu atvieglot un padarīt relatīvāku, no cietušo un upuru perspektīvas raugoties - mazināt "mēs" noteiksmi, uzsverot "viņi" reliģiozi - kulturālo nozīmību un taisnību. Piedāvātais scenārijs nozīmētu saplūšanu - identitātes disintegrēšanos, tāpēc oponenta demonizēšana ("islam is of the devil") ir likumsakarīga reakcija:

Pieņemot, ka 9/11 terora akti kolektīvā atmiņā veido kulturālu naratīvu, kas kalpo indivīdu psihiskās spriedzes pārveidei garīgā apgaismībā, top skaidrs, kāpēc šāds simbolisks mierizlīguma piedāvājums no islāmticīgo puses izraisījis neviennozīmīgas attieksmes un šķelšanos.
Bet plāni integrēt mošeju apjomīgākā islāma kopienas centrā un pēdējo, savukārt, veidot atbilstoši rietumu priekšstatiem par arhitektūru un vidi, atspoguļo arī tos draudus identitātei, ko jau zināmu laiku pasaulē veicina transnacionālisms. Līdz ar kapitālisma izplatību, cilvēki un sabiedrības gandrīz visur cenšās imitēt rietumu pasauli, mēģinot kļūt tādi paši. Šī nerimstošā atdarināšana destabilizē rietumu identitāti, kurai ir nepieciešams citādais ar ko kontrastēt un pret ko pašnoteikties. Šāds skatpunkts padara skaidrākus apstākļus, kāpēc šī progresīvā un labi iecerētā ideja raisa asociācijas ar "vilks aitās".