Manā rajonā arestēti bandas vadoņi, divi brāļi. Šobrīd ir izjaukta bandas, kura "terorizēja vietējos iedzīvotājus un nodarbojās ar narkotiku tirdzniecību", struktūra. Tā ziņo vietējā avīze. Es gan nekādu bandu netiku manījis, viss bija kā parasti, kaut kādi loco vienmēr pulcējās. Kad gāju garām, nopētīja, vienreiz uzrunāja par "boss", tas, visticamāk, dēļ mazās "boss" piešuves pie krekla priekškabatas. Bet tas arī viss. Vienīgā reize, kad, laikam, esmu saskāries ciešāk ar to bandu, bija, kad ziemā atradu telefonu uz ietves. Būdams godīgs pilsonis, pacēlu, devos mājās un ņēmos gaidīt, kad kāds uz to zvanīs. Pa to laiku, protams, ziņkārības mākts palasīju īsziņas, lai, tā teikt, uzkonstruētu aptuvenu īpašnieka psiholoģisko portretu. Portrets uzkonstruējās nepārprotams - pārsvarā īsziņas saturēja informāciju par bitches un blaze, yo wud up. Nu, un, nodomāju.
Telefons iezvanījās, paceļu:
- yo who is dis
- it's me
- who is me
- doesn't matter who is me, who are you and is this your phone
- i need my phone back where are you
Tālāk mēs noskaidrojam, kur atrodamies un vienojamies satikties pie pieturas. Viņi (fonā nepārtraukti tiek lietots daudzbalsīgs slengs) grib, lai es skrienu ar to telefonu, ļoti nervozi, diezgan skaidri noprotams, ka telefons satur biznesa informāciju. Atbildu, ka būšu pēc noteikta laika, ēdu vakariņas, lieki piebilst, ka atskan vēl pāris zvani ar jautājumu, cik tālu esmu ticis.
Ārā jau ir tumšs, dodos ar to sasodīto telefonu uz norunāto vietu. Es mānītos, ja teiktu, ka esmu vienaldzīgs, mazliet trauksmes sajūta. Apgriežos ap stūri un tur jau viņi ir, kādi desmit stāvi, sasēduši uz betona apmales, daži stāv, vēl daži sīkie apkārt un arī "bitches". Tāds ņigu ņegu. Tuvojos viņiem un jūtu, ka all eyes on me, tajā brīdī izdaru stratēģisku manevru un ar knipi aizlidinu nosmēķēto cigareti kā tāds Klints Īstvuds.
- who's phone is this?
Priekšā iznirst sīkais, tāds uz gadiem 12 - mine, saka acis nodūris. Es nodomāju, jā kā tad un dodu viņam to telefonu - you're welcome, skatoties uz apmali, no kuras mani vēro board of directors, krietni vecāki, saprotams.
Nu neko, atdevis telefonu griežos projām, bet no apmales atskan negaidīts uz zem deguna noņurdēts - thank you.
Tas arī viss.