Kaut kas tā kā slims
"Jāgādā tautai maize" - raisa asociācijas ar ģimenes iekārtu, kurā tēvs gādā maizi vienmēr šmulīgajiem bērneļiem, kuri spiegdami skrien ap viņu, kad viņš ir mājās skaidrā, un lien zem gultas, kad tēvs ir pikts un plosās. Neviens no mazajiem šmuļiem tā īsti nemaz nezina, kā tēvs naudu pelna, jo aiziet vēlu vakarā, kad jau tumšs, un nāk atpakaļ tikai no rīta, kad viņi vēl guļ. Bet maize galdā tomēr ir, citreiz mazāk, dažreiz vairāk, un nav jau īsti svarīgi, no kurienes un kā garšo, jo uzturēt māju siltu mazajiem šmuļiem ir gana nogurdinošs darbs. Kur ir māte šajā modelī? Tā visdrīzāk ir kā eksternāla audiālā halucinācija, kas kaut ko vāvuļo par taisnīgumu, atbildību, kopību un mērķi utt., bet tā īsti saklausīt nemaz nevar.