traģikomiska piebilde
Eiroparlamentāriete Ždanoka uzskata, ka krīzes atspoguļojums medijos (jeb šī jēdziena pieminēšanas biežums, kā var noprast) pozitīvi korelē ar krīzes apmēriem valsts finanšu sistēmā. Tāpat kā jēdzienu "krīze" viņa interpretē kā "likteni", kas etimoloģiski, protams, ir nepareizi. Domu gājiens turpinās ar to, ka šī krīze ir dieva dusmas: "Pēc viņas teiktā, banku un finanšu sektors radīja paniku un tas viss tikai tādēļ, lai cilvēki apjēgtu, ka ir arī Dievs. Ždanoka sacīja, ka krīze turpināsies līdz cilvēki apjēgs, kas ir visaugstākās vērtības. Latvija reiz jau Dieva sodu esot piedzīvojusi, proti, 90.gados, ka cilvēki tika sadalīti pilsoņos un nepilsoņos." utt.

Kaut ko šādu lasīt vienmēr ir interesanti un uzjautrinoši, ko tur slēpt. Tomēr tās ir tikai pirmās izjūtas un emocijas. Smaids parasti no sejas pazūd visnotaļ drīz pēc izlasīšanas un to nomaina kritiska neizprantes un, diemžēl, ikdienišķas neizbēgamības grimase vienlaicīgi. Jautājums, kas man parasti rodas ir - vai šī persona tiešām tā uzskata, vai arī tā ir veikla manipulācija ar opija devu. Šajā gadījumā šķiet, ka ir abi varianti. Par opija atkarību  liecina diletantiskā un fanātiķiem ļoti raksturīgā vieglprātīgā operēšana ar jēdzienu interpretāciju kā vien nepieciešams, respektīvi izdomāšanu ad hoc, kas labi saskan ar manipulatīvu argumentācijas veidu - demagoģiju un vienkārši absurdu. Un šeit jau paliek skumji iedomājoties, ka, pirmkārt, kaut kas tāds joprojām stabili pastāv un, galvenais, veiksmīgi darbojas - arī vecie, labie šamanisma paņēmieni juku laikos tik drīz, tā vien liekas, neizzudīs. Otrkārt, šo stabilitāti apliecina fakts, ka Latvijas valsti Eiropas parlamentā pārstāv šādi, khm, politiķi.