šodienas pastaiga aprobežojās ar to, ka aizgāju līdz veikalam, tad līdz vilcieniem (vietas nosaukums) un sēdēju, saules apspīdēts, spožā, kūstošā baltuma vidū, klausījos mūziku, malkoju dzērienu, domāju šo to, aizvēru acis, atvēru acis, sadrūmu, tad atkal smaidīju, tad dungoju līdzi. vēroju, kā pa mani rāpo pirmā pavasara muša, neveikla un apstulbusi. garām pabrauca vilcieni, trīs pasažieru-  divi pa labi, viens pa kreisi un prečinieks - pa labi. tā nosēdēju kādas 2 h, līdz sauli aizsedza liels mākonis un man ēnā kļuva auksti.