bieži cilvēki mēdz spēlēt pēc saviem noteikumiem, un, kā ierasts, tikai reizēs, kad viņu spēles norise krustojas ar kāda cita spēli, nākas šos noteikumus fiksēt, pirmkārt, sev pašam. tas ir kā Klapareda formulētais apziņas likums, ka automātiski ritošas darbības apgrūtināšana un traucēšana liek apzināties šo darbību. tā, iespējams, spēlējoties uzsvēt ironiju, kas slēpjas Vasermana Ābolu mīlētājā, bet kāds, piemēram, aiz nejaušības to noturēs par kritisku attieksmi. kaut gan nejaušība šeit būs objektīva, tomēr spēles krustojās, notiek saspēle, sajaucās noteikumi un sākās līdzsvara meklējumi.