vispār, pedējā laikā man iet sliktāk, nekā citiem, kas gaužas, bet es ciešu. stigmas un paradigmas. esmu objektīvs, lēcu puteklis mans rada gabals, uzmācīgais nolemtis. mums jāmīl tos, ko neizvēlamies, vismaz jāpiecieš, bet tas nav tiešais ciešanu iemesls, tas ir cits. gribu pielietot vārdu "monohroms", bet nevaru izdomāt, kur. viss, pazuda doma, iestājās nojēgums.