"Viņš atklāja - ja nav cita darba, arī dzīvot ir darbs. Svarīgākais un neatliekamākais darbs patlaban ir dzīvot. Kad viņš to saprata, tad atkal pamodās jau izdzist gatavā enerģija, radās drosme un optimisms, cik nu tas bija iespējams būra apstākļos, un viņš stipri nolēma turēties līdz galam."
(Alberts Bels "Būris")

Šobrīd, salīdzinot ar pagātni, man ir pavisam mazs būrītis, kurā iemērkt plaukstu un pavaimanāt, un es vienkārši mācos turēties, turpināties, dažbrīd pasmaidīt par sevi un uzsmaidīt citiem.

Vakarā saule pār koku galotnēm iet tā it kā būtu rudens, bet nē, ir jūlijs, pats vasaras vidus, tveice un skaistums.