Viss šis laiks ir bijis labs. Visi šie mēneši. Gadi.

Šorīt atkal uz brīdi sajutu ierasto beziemesla nogurumu no visa, dzēru kafiju, noskatījos filmu Cake (Daniel Barnz, 2014) un vienlaikus apzinos, ka ir labi. Neskatoties uz daudzām lietām, pat ne uz to, ja nākamajā brīdī jāsāk šaubīties. Viss vienkārši ir un notiek. Arī ne tā, ka tā būtu padošanās. Drīzāk - atlaižu vaļā iedomas. Jā, iedomas joprojām pastāv, te tās ir, nekur nepazūd. Vienkārši vairs nepārdzīvoju tik ļoti, dažreiz pārdzīvoju, bet mazāk, jo zinu, ka tās ir tieši iedomas nevis realitāte. Viss notiek uz labu, pat, ja ir šie sagurumi un visādas domas, tik un tā. Un daudz skaistu brīžu. Un daudz labu iespēju.