Vienkārši zinu, ka oktobrī jābūt rudenim. Un, garāmejot, pavīd dzeltenais. Bet steiga ir visaptveroša. Un šorīt brokastīs, tāpat arī pa dienu negribējās ieturēties. Lai nekavētu laiku. Protams, kaut kas apēsts tika, varbūt pat par daudz, nezinu, nebija laika pievērsties. Vakariņās kaut kas gatavs, un darīts. Kāpu pa trepēm, vienā brīdī ieprātojos, kā būtu, ja nupat ātri tiktu iedzerts un tad tāpat ātri iekāpts gultā, ātri aizmigts, ātri no rīta pamostoties. Protams, tā nenotiek, ir zināms atslābums tomēr pašā vakarā, tāpat kā pavisam agri no rīta. Tik daudz ir bijis. Dienas piepildītas. Un ir arī labi. Kaut kur apziņas plūsmā. Tik, cik sanāk laika aptvert - labi.